Prostatas vēzis – savlaicīga interese var glābt dzīvību

To, kas ir prostatas vēzis un kāda ir situācija Latvijā, skaidrojam kopā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas urologu, Latvijas Urologu asociācijas valdes locekli Juri Ploni.

Nereti tiek piesaukts, ka prostatas vēža slimnieku statistikas dati Latvijā ir skaudri. Plonis skaidro, ka pacientu skaita pieaugums ir apstājies aptuveni pēdējo desmit gadu laikā, tie ir apmēram 1100–1300 pacientu gadā. Savukārt gada laikā no prostatas vēža nomirst 400–300 pacientu. Viņš lēš, ka Latvijā šobrīd varētu būt ap deviņiem tūkstošiem prostatas vēža pacientu. Urologa minētos skaitļus apstiprina arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati: 2017. gadā prostatas vēzis ticis diagnosticēts 1286 vīriešiem vecumā no 40 līdz 85+ gadiem. Tie ir aptuveni 144 vīrieši uz 100 000 iedzīvotāju.

Sūdzības parādās tikai ielaistā stadijā

Prostata jeb priekšdziedzeris ir valrieksta izmēra orgāns vīrietim, kas atrodas tieši zem urīnpūšļa, taisnās zarnas iekšpusē, un tā galvenā funkcija ir sēklas šķidruma produkcija un uzkrāšana, skaidrots SPKC informatīvajos materiālos. Runājot par to, kas ir prostatas vēzis, – priekšdziedzeri veido vairāku veidu šūnas, kur vienas ir dziedzera šūnas, kas daloties un vairojoties izraisa prostatas vēzi. Un šis vēža tips Latvijā ir izplatītākā onkoloģiskā slimība vīriešiem.

Taujāts par prostatas vēža izpausmēm, Plonis skaidro, ka neviens vēža veids sākuma stadijā neliek par sevi manīt, izņemot gadījumus, kad tas veidojas redzamās vietās – uz ādas, vai, piemēram, galvas smadzeņu vēzis arī sākuma stadijā var radīt sūdzības, jo nav daudz vietas, kur augt. Citādi sūdzības, kas var tikt traktētas kā specifiskas vēža sūdzības, parasti parādās jau ielaistākā stadijā, kā arī, ja sūdzības jau ir, 80 procentos gadījumu vēzis progresē tieši tais vietās, par kurām šīs sūdzības ir (konkrētajā ķermeņa apvidū).

Runājot par konkrētām sūdzībām, kas izpaužas tieši prostatas vēža saslimšanas gadījumā, vīrietim tā parasti ir apgrūtināta urinēšana, jo audzējs izaudzis tādā apmērā, ka tiek aizvērts urīnizvadkanāls. Urologs piebilst, ka ir jāpaiet ilgam laikam, lai vēzis sāktu kanālu aizsprostot. Dažkārt sūdzībām pievienojas arī asiņošana. "Ielaistā stadijā vispirms tiek nosprostots urīnizvadkanāls, radot urīna aizturi, kam pēcāk seko nieru mazspēja. Ja runājam par izplatību, ļaundabīga slimība var dot metastāzes – izplatīties ārpus viena orgāna. Pirmās metastāzes vienmēr ir limfmezglos – vēzis izplatās pa limfas atteces ceļiem. Pēcāk vēzis var izplatīties hematogēni pa asinīm un aiziet uz jebkuru orgānu – prostatas vēzis no attālajām sistēmām visvairāk ir iemīļojis kaulu skeleta sistēmu."

Vēzi vajag meklēt, aiztikt un ar to cīnīties

Tā kā medicīna lielai daļai cilvēku nav tik viegli izprotama vai, iespējams, daļa cilvēku tai līdz galam neuzticas, sabiedrībā mēdz izveidoties un iesakņoties dažādi nepatiesi pieņēmumi, mīti. Plonis atklāj, ka onkoloģijā valda kopējais pieņēmums, ka vēzi nevajag aiztikt. "Agrāk bija diagnostikas problēmas, kā rezultātā bija problēmas ar savlaicīgu diagnostiku, kas savukārt noveda pie tā, ka lielākā daļa audzēju bija ielaistā stadijā, kur ārstē, kā gribi, bet rezultāts nebūs labs. Pacientus ārstēja, bet viņi ātrāk vai vēlāk nomira. Domāju, tāpēc arī šis pieņēmums ir radies – vēzi nevajag aiztikt, ja aiztiksi, nomirsi, paātrināsi šo procesu.

Ja cilvēks patiesi negrib ārstēties, tad neviens to neliks darīt piespiedu kārtā. Katru gadu ir pacienti, kas izvēlas neārstēties. Viņi tiek brīdināti par sekām. Citi iztur līdz galam, bet citi atgriežas, kad vairs īsti neko nevar izdarīt. Tad jau seko paliatīvā aprūpe, kur tiek nodrošināts maksimāli iespējamais komforta režīms, parasti tie ir pretsāpju līdzekļi, lai atvieglotu cilvēka stāvokli, nevis lai izārstētu." Viņš uzsver, ka vēzi vajag meklēt, aiztikt un ar to cīnīties. "Prostatas vēža prognoze lielākoties ir laba arī tad, ja to nav iespējams izārstēt."