Ssohk - 25236
Foto: Shutterstock
Lai gan dārza labumu ražas periods jau beidzies, gada aukstajos mēnešos varam baudīt dažādus aizjūras gardumus, un hurma pavisam noteikti ir viena no iecienītākajām. Košais auglis ir ogļhidrātu un vitamīnu bagāts avots, tādējādi palīdzot stiprināt veselību, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad uzglūn dažādi vīrusi. Un šobrīd ir īstais laiks steigt uz veikalu vai tirgu iegādāties hurmu, jo ir sākusies tās sezona.

Hurmas sezona ik gadu sākas oktobrī un ilgst līdz februārim. Tās dzimtene ir Ķīna, kur hurmu audzē jau vairākus tūkstošus gadu. Savukārt no Ķīnas hurma sāka izplatīties Austrumāzijā un tālāk uz Japānu, un tikai 19. gadsimtā japāņu hurmas stādi nonāca Ziemeļamerikā. Tā pamazām japāņu hurma sāka izplatīties pārējā pasaulē – Brazīlijā, Kaukāzā, Itālijā, Spānijā, Ēģiptē, Centrālajā un Dienvidamerikā. Vairāk par košo augli uzzini te.

Ja arī tev sakārojies apēst kādu hurmu, pirms steidz to iegādāt, uzzini, kādas uzturvielas satur auglis, tostarp dažādus vitamīnu, ogļhidrātus, minerālvielas. Tāpat uzzini, kāpēc hurmas ēšana var palīdzēt stiprināt sirds veselību un imūnsistēmu, kāpēc tā palīdz uzlabot redzi, un kāpēc ar tās ēšanu labāk nepārspīlēt. Kā arī ieskaties ''Tasty'' recepšu arhīvā un noskaidro, kā aizjūras augli vislabāk pagatavot un ieviest ikdienas uzturā.

Bagāts uzturvielu avots

Foto: Shutterstock
Neskatoties uz to, ka viens hurmas auglis neizceļas ar apjomīgiem izmēriem, tas ir bagāts uzturvielu avots. Portālā ''Health Line'' skaidrots, ka vienā hurmā, kas vidēji sver 168 gramus, ir:
  • 118 kalorijas;
  • 31 grams ogļhidrātu;
  • 1 grams olbaltumvielu;
  • 0,3 grami tauku;
  • 6 grami šķiedrvielu;
  • A vitamīns – 55 procenti no ieteicamās dienas devas;
  • C vitamīns – 22 procenti no ieteicamās dienas devas;
  • Varš – 9 procenti no ieteicamās dienas devas;
  • Mangāns – 30 procenti no ieteicamās dienas devas.

Tāpat hurma ir vērtīgs vitamīnu E, K un B6, kālija, tiamīna, riboflavīna, folātu un fosfora avots. Tā kā auglis nesatur daudz kaloriju un tauku un satur daudz šķiedrvielu, tas ir lieliska piedeva uzturam svara zaudēšanas laikā. Savukārt jau pieminētais A vitamīns atbild par imūnsistēmas funkciju, redzi un augļa attīstību, bet C vitamīns visvairāk atrodams augļa lapās, kas tiek izmantotas tējai. Hurma satur arī dažādus organismam vērtīgus un nozīmīgus antioksidantus, kas var palīdzēt novērst šūnu bojājumus un samazināt hronisku slimību risku.

Sirds veselībai, labākai redzei, stiprinātai imūnsistēmai. Kāpēc ēst

Foto: Shutterstock
Nav šaubu, ka auglī esošās uzturvielas var palīdzēt uzlabot mūsu veselību, tostarp sirds veselību, skaidro ''Health Line''. Hurma satur daudz flavonoīdus, kas ir tiešā veidā saistīti ar samazinātu sirds slimību risku. Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 98 tūkstoši cilvēku, tika atklāts, ka cilvēkiem, kuri uzņem visvairāk flavonoīdu, ir par 18 procentiem mazāk nāves gadījumu, kas saistīti ar sirds slimībām, salīdzinot ar tiem, kuriem ir zemākais flavonoīdu līmenis. Uzturs, kas bagāts ar flavonoīdu, var palīdzēt stiprināt sirds veselību, pazeminot asinsspiedienu un samazinot sliktā jeb zema blīvuma holesterīna līmeni.

Tāpat hurmā esošie antioksidanti var palīdzēt samazināt hronisku saslimšanu un iekaisumu rašanos, tostarp artrīta, diabēta un arī vēža. Hurma ir lielisks C vitamīna avots, kas palīdz stiprināt organisma imūnsistēmu un aizsargāt šūnas no bojājumiem, kurus rada brīvie radikāļi, tādējādi izvairoties no organisma iekaisumiem. Kā arī hurmā esošie jau piesauktie flavonoīdi, arī karotinoīdu un E vitamīns palīdz organismam cīnīties ar dažādiem iekaisumiem un vīrusiem, skaidrots portālā ''Very Well Fit''.

Savukārt hurmā atrodamais A vitamīns un antioksidanti var palīdzēt uzlabot redzi – A vitamīns stiprina konjunktīva un radzenes darbību. Košais auglis satur dažādus karotinoīdu antioksidantus, kas arī veicina veselīgu redzi un var samazināt noteiktu acu slimību risku, piemēram, makulas deģenerāciju, kas ar vecumu skar centrālo tīkleni un izraisa redzes asuma samazināšanos.

Ēd ar mēru

Foto: Shutterstock
Iespējams tu esi hurmas mīļotāja un ik dienu apēd vismaz pāris augļu, varbūt arī vairāk. Lai gan iepriekš uzskaitījām vairākus hurmas ēšanas ieguvumus veselībai, tomēr ar tās ēšanu nevajadzētu pārspīlēt. ''Viņa'' jau reiz rakstījusi, ka hurma satur tanīnu – jo zaļāka hurma, jo vairāk tanīna –, kas reaģē ar kuņģa sulu un veido lipīgu masu, tādējādi aizsprostojot gremošanas sistēmu. Par to var liecināt sāpes vēdera rajonā, slikta dūša, pat vemšana. Speciāliste iesaka hurmu lietot ar mēru un neiesaka to ēst tukšā dūšā.

Nereti ēdienu, kuru baudām, tostarp arī augļus, dodam saviem mājas mīluļiem, taču būtiski zināt, ka hurmu mājas sargam sunim dot nedrīkst. Tas tāpēc, ka hurmas sēkliņas tiem var izraisīt tievās zarnas iekaisumu vai zarnu nosprostojumu. Vairāk par suņiem kaitīgiem ēdieniem lasi šeit.

Tāpat, kā jau iepriekš minēts, hurmā esošās uzturvielas var palīdzēt samazināt asinsspiedienu. Ja tev raksturīgs pazemināts asinsspiediens, ar augļa ēšanu nevajadzētu pārspīlēt, lai asinsspiediens nenokristos par zemu, skaidro portāls ''Web Md''. Kā arī, lai gan šādi gadījumi nav bieži, hurma var izraisīt alerģisku reakciju – ja tev ir radušās aizdomas par alerģiju, vislabāk konsultēties ar speciālistu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!