Kad sirds sāk streikot – bīstamā koronārā sirds slimība

Kā skaidro kardiologs Kārlis Trušinskis, koronārā sirds slimība ir tas pats, kas koronāro artēriju slimība. Tā ir hroniska saslimšana – sirds vainagartēriju ateroskleroze jeb, vienkāršāk sakot, holesterīna izgulsnēšanās sirds vainagartēriju sienās. Tā rezultātā veidojas šo artēriju sašaurinājumi. Šādi nosprostoti asinsvadi traucē asiņu brīvu plūsmu, un tas rada traucējumus normālai sirdsdarbībai, tādējādi sirdij samazinās skābekļa piegāde.

"Koronārai sirds slimībai simptomi var nemaz nebūt, šī slimība var būt arī asimptomātiska," norāda Trušinskis. "Taču, ja simptomi tomēr ir, tad tipiskākās pazīmes ir spiedošas sāpes krūtīs pa vidu, kas saistītas ar fizisku slodzi. Piemēram, cilvēks kāpj pa trepēm vai iet pret kalnu un viņam sāk žņaugt krūtīs pa vidu. Šai slimībai ļoti tipiski ir arī tas, ka šim cilvēkam apstājoties un atpūšoties šīs sūdzības pēkšņi pāriet," skaidro Trušinskis. Bet noteikti nevajadzētu šādas pazīmes ignorēt, bet gan doties pārbaudīties pie ārsta.

Ar gadiem koronārās sirds slimības iespējamība un saslimšanas biežums pieaug, taču tā var skart arī gados jaunākus cilvēkus. Tad to dēvē par agrīnu aterosklerozi.

"Slimības rašanās iemesli parasti ir vairāku faktoru kopums, kur lielu lomu spēlē gan tradicionālie riska faktori, piemēram, paaugstināts holesterīns un asinsspiediens, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, stress, bet, protams, svarīgs aspekts ir arī ģenētikai. Arī cukura diabēta pacientiem slimība ir novērota biežāk. Tādēļ parasti nav tikai viens iemesls pie vainas, bet gan vairāki," norāda kardiologs.

Kā skaidro Trušinskis, slimību var diagnosticēt divējādi – tās diagnostikas testus var iedalīt funkcionālos un anatomiskos. "Pirmais variants – funkcionālie diagnostikas testi – nozīmē mēģināt pārbaudīt, kas ar sirdi notiek slodzes laikā, piemēram, fiziskas slodzes vai mākslīgi izraisītas paātrinātas sirdsdarbības laikā. Tad var skatīties, kas notiek kardiogrammā, kā notiek sirds saraušanās. Otrs variants ir anatomiskie diagnostikas testi, kuri ļauj vizualizēt un ieraudzīt pašas sirds artērijas un to sašaurinājumus. Tā var būt kompjūtertomogrāfija ar kontrastvielas ievadi artērijās vai arī pat invazīva koronārā angiogrāfija, kas ir invazīvs izmeklējums, kad ārsti ar katetru palīdzību artērijās ievada kontrastvielu," stāsta kardiologs.

"Koronārās sirds slimības ārstēšana notiek trīs tradicionālajos veidos," skaidro Kārlis Trušinskis. "Pirmkārt, dzīvesstils, kas ir ļoti būtisks aspekts. Bez dzīvesstila maiņas, visticamāk, īpaši panākumi nebūs gaidāmi," norāda kardiologs. "Otrkārt, tās ir zāles. Un šeit ļoti liela nozīme ir holesterīnu pazeminošiem un arī asinis šķīdinošiem medikamentiem, kā arī, protams, tiem medikamentiem, kas normalizē asinsspiedienu, sirdsdarbību un cukura līmeni asinīs. Treškārt, tās ir invazīvas un ķirurģiskas manipulācijas. Ir iespēja paplašināt šos artēriju sašaurinājumus un sašaurinājuma vietā ievietot stentu, kas būtu invazīva palīdzība, bez ķirurģiskas iejaukšanās. Savukārt, smagākos gadījumos ir nepieciešama ķirurģiska operācija, tā saucamā, koronāro artēriju šuntēšana."

Bet ko cilvēks var ievērot ikdienā, lai izvairītos no šādas slimības? "Vissvarīgākais priekšnosacījums ir veselīgs dzīvesveids!" uzsver kardiologs Kārlis Trušinskis. "Tas nozīmē kustēties, veselīgi ēst, nesmēķēt, rūpēties par asinsspiedienu, pulsu, cukura līmeni, svaru, holesterīna līmeni. Šie profilaktiskie ikdienas pasākumi sevī ietver to, ko mēs šodien saucam par veselīgu dzīvesveidu. Protams, ka tajā visā tas grūtākais ir izvairīties no stresa un pārslodzes. To, diemžēl, ikdienas dzīvē ļoti bieži ir pagrūti izpildīt. Taču šie būtu galvenie ieteikumi ikkatram cilvēkam, kas rūpējas par savu sirds veselību!"