Latvijā sieviešu vēsturiski ir vairāk nekā vīriešu, tomēr ne tikai demogrāfijas īpatnību dēļ vien. Kā liecina Labklājības ministrijas šī gada martā apkopotā statistika, vīriešu vidējais dzīves ilgums Latvijā ir 69,8 gadi, tādējādi par aptuveni 10 gadiem atpaliekot no sieviešu vidējā dzīves ilguma. Iemesli ir gan negadījumi, pašnāvības, augstais traumatisms, kā arī dažādas slimības. Daļu kaišu būtu iespējams atklāt un novērst jau savlaicīgi, apmeklējot urologu. Taču diemžēl vairums vīriešu no šo speciālistu izvēlas neapmeklēt vai vairās pie tā iet dažādu aizspriedumu dēļ.
Novembra vidū Latvijas Urologu asociācija uzsākusi kampaņu "Spēks ir saknēs", lai pievērstu uzmanību vīriešu seksuālajai un reproduktīvajai veselībai, kā arī mudinātu kungus savlaicīgi vērsties pie speciālista. Austrumu klīniskās slimnīcas ārsts – rezidents, urologs Juris Jansons ar nožēlu atzīst, ka arī viņa ikdienas darbā slimnīcā nākas redzēt ne mazums ielaistu gadījumu. "Piedzimt par vīrieti Latvijā diemžēl ir lielāks risks nekā par sievieti! Arī pērn dzimušo zēnu skaits bija lielāks nekā meiteņu, tomēr vēlāk dzīves laikā demogrāfijas šķēres iet pretējā virzienā. Vīrieši mēdz būt paviršāki pret savu veselību, ar sliktākiem uztura paradumiem, un bieži vien iracionālām bailēm no ārsta. Tas viss negatīvi ietekmē ne vien vīriešu dzīves ilgumu, bet arī dzīves kvalitāti," saka Jansons.
Pareiza attieksme pret savu veselību rodas jau bērnībā, kad atklāta saruna par zēna fizioloģiju un pārmaiņām ķermenī veicina veselīgu uztveri par vīriešu veselību arī turpmākajā dzīvē. "Vecākiem jāseko līdzi, vai noslīdējušas zēna oliņas, vai atvelkas priekšādiņa, vai nav kādas deformācijas, vai urīna atvere ir pareizajā vietā. Ar vīriešu fizioloģiju saistītie jautājumi ir tie, par kuriem savā starpā var komunicēt tēvs ar dēlu, šajā sarunā jau no mazotnes parādot, ka tā nav tabu tēma, un tai tādai nav jābūt," skaidro Jansons.
Vīrieši izvēlas savas problēmas ignorēt
Uroloģija ir specialitāte, kas lielā mērā rūpējas par vīrieša dzīves kvalitāti un vīrieša pašsajūtu jebkurā dzīves posmā. Lai gan vīrieši no vizītes pie urologa mēdz bīties, pie urologa nonākot pirmo reizi, šīs bailes parasti zūdot: "Urologs ir tāds pats ārsts kā visi citi, un jau pirmā vizīte parasti parāda, ka šī ir droša vide, kur izrunāt jebkurus ar vīriešu veselību saistītos jautājumus. Problēma drīzāk ir ar tiem vīriešiem, kuri pie šī speciālista nekad nav bijuši. Parasti tie ir vīrieši, kuriem principiāli negribas iet pie ārstiem, un diemžēl tāds ir lielais vairums. Vīrieši, kā stiprais dzimums, izvēlās savas problēmas ignorēt. Piemēram, viena no tādām būtiskākajām lietām, ko urologi izvērtē, ir apakšējo urīnceļu simptomi, kuri var attīstīties ļoti pakāpeniski, gadiem ejot. Vīrieši labi adaptējās grūtiem laikiem, pamazām audzē savu problēmu groziņu, un ārsta palīdzību dodas meklēt tikai tad, ka saprot – ir pilnīgs vakars! Tad bieži vien jau ir par vēlu. Pat ja izārstēšanās ir iespējama, ārstēšana būs ilgāka un rezultāts – sliktāks."
Pirmā vizīte obligāta 40-45 gadu vecumā
Ja dzīves laikā nav specifisku sūdzību, infekcijas slimības vai ar auglību saistītu jautājumu, pie urologa pirmo reizi būtu jādodas 40-45 gadu vecumā. Ja viss kārtībā, atkārtota vizīte nepieciešama ap 50 gadu vecumu, kad vēlams uzsākt ikgadēju PSA skrīningu jeb prostatas pārbaudes. Ikgadējā pārbaudē ar asins analīzes palīdzību var noteikt prostatas palielināšanos, tāpat regulāra urologa konsultācija šajā vecumā ir svarīga, palielinoties onkoloģisko saslimšanu riskam. Taču ir sūdzības, kuru gadījumā vizīti pie ārsta atlikt nedrīkst jebkurā vecumā. "Pirmkārt, tie ir apakšējo urīnceļu simptomi. Vienam tā var būt vājāka urīna strūkla vai pārmērīga bieža celšanās naktī, citiem – neiztukšošanās sajūta pēc urinācijas. Tāpat nedrīkstētu ignorēt tādus simptomus, kā asins piejaukumu urīnam, nespēju vai grūtības urinēt. Daļa ar urināciju saistīto simptomu var būt saistīti ar novecošanās procesu, taču var maskēt arī kaut ko nopietnāku." stāsta Jansons.
Tomēr nebūtu pareizi ignorēt arī ar vecumu šķietami saistītās sūdzības, jo nereti neliela ārstēšana var ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti. "Jebkura savlaicīga vēršanās pie speciālista iezīmē labāku ārstēšanas scenāriju. Mūsdienu laikmetā vadošais medicīnas virziens ir diagnostika. Uroloģija ir arī ķirurģiska specialitāte, taču ārstēšanas iespēju mūsdienās ir ļoti daudz. Dažkārt minimāla ārstēšana un medikamentu lietošana ir viss, kas vajadzīgs, lai ievērojami uzlabotu pašsajūtu un dzīves kvalitāti."
Svarīgi atrast ārstu, kuram uzticies
Jansons neslēpj, ka uroloģija ir intīma ārstniecības nozare, tāpēc līdzīgi kā sievietēm ar ginekologu, arī vīriešiem būtiski atrast ārstu, ar kuru veidojas labs kontakts.
"Pirmkārt, jāsaprot, ka urologs ir speciālists savā jomā, – mēs par šīm lietām diendienā runājam ar desmitiem un simtiem vīriešu. Nevajag ''stresot'' – urologi ir forši un tiešām cilvēcīgi speciālisti, tāpēc bailēm tur nav vietas! Otra būtiska nianse, ko bieži saku arī saviem pacientiem: ārstu ir daudz! Ja aizej pie viena, bet jūti, ka tas nav tavs cilvēks vai nav laba kontakta, uzmeklē citu. Uroloģija ir intīma specialitāte, kurā svarīga savstarpēja uzticība un sapratne, jo tās ir ārsta un pacienta attiecības, kuras var ilgt visu atlikušo mūžu."
Seksuālā disfunkcija viegli padodas ārstēšanai
Uzticības jautājums savam ārstam īpaši svarīgs jautājumos, kas skar vīriešu seksuālo veselību. Jansons atzīst, ka erektīlās disfunkcijas vai impotences gadījumos ārsts bieži vien ir kā pēdējā instance, kurā pacients vēršas, taču velti – jo šāda veida diagnozes parasti samērā viegli padodas ārstēšanai.
"Seksualitātes problēmas nedrīkst ignorēt – tās ir tās, kas nosaka, cik kvalitatīvas ir gan vīrieša ģimeniskās attiecības, gan attiecības sabiedrībā. Tas ir ļoti būtisks iemesls, kāpēc griezties pie urologa. Pirmkārt, jo to ir samērā viegli ārstēt un risināt, otrkārt, tas var iezīmēt citus apslēptus riskus un pataloģijas, kas var novest pie sirds problēmām un priekšlaicīgas nāves. Erektīlā disfunkcija būtībā nav slimība, bet simptoms. Pacientam vēršoties pie urologa, primāri ir saprast, vai tā ir psiholoģiska rakstura problēma vai maskē kādas kardiovaskulāras saslimšanas. Ja dzimumloceklis nav gana stingrs, tas var liecināt par sirds asinsvadu problēmām. Vīrieši bieži ēd ar taukiem bagātu ēdienu un mazāk domā par savu uzturu, tāpēc dzimumlocekļa asinsvadi, kas ir diametrā mazāki, var būt pirmie, kas šādā gadījumā cieš. No visiem simptomiem, kurus ārstē uroloģija, šie ir tie, kas viegli padodas ārstēšanai un ir novēršami jebkurā vecumā – arī vecākiem kungiem pēc 80 var būt ļoti aktīva seksuālā dzīve, un tas ir lieliski," saka Jansons.