Nupat medijus pāršalkusi ziņa, ka Daugavpilī mirusi, iespējams, ar trakumsērgu inficējusies sieviete. Atbildīgie dienesti norāda, ka panikai nav pamata, tomēr ir vērtīgi paturēt prātā, ka pret savu veselību jāizturas atbildīgi un trakumsērga nav ārstējama. Šajā rakstā skaidrojam, kas tad īsti ir trakumsērga, kas par to liecina un kā sevi iespējams pasargāt.
Kā rāda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati, šis ir pirmais iespējamais inficēšanās gadījums cilvēku vidū kopš 2003. gada. Savukārt pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā, kopš kura Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija Latvijai piešķīrusi no trakumsērgas brīvas valsts statusu.
Konkrētais gadījums šobrīd tiek izskatīts, lai konstatētu, vai inficēšanās notikusi Latvijā vai ārvalstīs. Taču lai arī inficēšanās apstākļi vēl nav skaidri un pamata trauksmes celšanai nav, ir svarīgi atsaukt atmiņā, kas tad ir trakumsērga, kāpēc tā ir bīstama, kādi ir inficēšanās ceļi un profilakses metodes, kā arī kādi ir izplatītākie mīti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
