Nupat medijus pāršalkusi ziņa, ka Daugavpilī mirusi, iespējams, ar trakumsērgu inficējusies sieviete. Atbildīgie dienesti norāda, ka panikai nav pamata, tomēr ir vērtīgi paturēt prātā, ka pret savu veselību jāizturas atbildīgi un trakumsērga nav ārstējama. Šajā rakstā skaidrojam, kas tad īsti ir trakumsērga, kas par to liecina un kā sevi iespējams pasargāt.
Kā rāda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati, šis ir pirmais iespējamais inficēšanās gadījums cilvēku vidū kopš 2003. gada. Savukārt pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā, kopš kura Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija Latvijai piešķīrusi no trakumsērgas brīvas valsts statusu.
Konkrētais gadījums šobrīd tiek izskatīts, lai konstatētu, vai inficēšanās notikusi Latvijā vai ārvalstīs. Taču lai arī inficēšanās apstākļi vēl nav skaidri un pamata trauksmes celšanai nav, ir svarīgi atsaukt atmiņā, kas tad ir trakumsērga, kāpēc tā ir bīstama, kādi ir inficēšanās ceļi un profilakses metodes, kā arī kādi ir izplatītākie mīti.
SPKC izveidotie informatīvie materiāli skaidro – trakumsērga ir ļoti bīstama infekcijas slimība, kuru izraisa trakumsērgas vīruss. Slimība visbiežāk tiek pārnesta ar slima dzīvnieka siekalām, tām caur ievainotu ādu (koduma vai skrāpējuma vietā), veselām vai ievainotām gļotādām nokļūstot cilvēka vai dzīvnieka organismā. Būtiski uzsvērt, ka ar trakumsērgu nevar inficēties, nonākot kontaktā ar asinīm, urīnu vai fēcēm.
Runājot par slimības izplatītājiem, trakumsērgas izplatības laikā Latvijā dabā tie bija lapsas un jenotsuņi, no kuriem inficējās mājdzīvnieki (suņi, kaķi, mājlopi u.c.). Trakumsērgas vīruss izraisa akūtu encefalītu visiem siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem. Kas vēl būtiski – slimība vienmēr beidzas ar saslimušā dzīvnieka vai cilvēka nāvi.
Simptomi nozīmē – nāve ir neizbēgama
Pēc tam parādās nespecifiski simptomi, piemēram, drudzis, galvassāpes un vispārējs vājums, kas ilgst dažas dienas. Savukārt koduma vietā var būt nepatīkamas sajūtas – dedzināšana, nieze nejūtīgums, tā var kļūt sāpīga. Pēcāk, slimībai progresējot, parādās dažādi nervu sistēmas darbības traucējumi:
- bezmiegs;
- murgi;
- nemiers;
- apjukums;
- uzbudinājums;
- halucinācijas;
- pastiprināta siekalošanās;
- elpošanas traucējumi;
- apgrūtināta rīšana un bailes no pārtikas un ūdens;
- rīkles un balsenes krampju lēkmes;
- agresīva uzvedība;
- viegla vai daļēja paralīze.
Svarīgi! Pēc slimības simptomu parādīšanās trakumsērga nav ārstējama. Akūtais slimības periods parasti pēc divām līdz desmit dienām beidzas ar slimnieka nāvi.
Kā izvairīties no inficēšanās
Apskatot situāciju, kad esi kontaktējusies ar slimu dzīvnieku, rīcībai vajadzētu būt sekojošai:
- Pirmkārt, brūce, kodums vai saskrāpējums rūpīgi jānoskalo ar lielu tekoša ūdens daudzumu un ziepēm. Darbībai jāilgst vismaz desmit minūtes, un tas jādara, lai brūci attīrītu no siekalām.
- Otrkārt, bez liekiem apcerējumiem, vai dzīvnieks ir vai nav slims, jāvēršas pie ārsta, kurš tad noteiks tālāko rīcību.
Ņem vērā – ja ārsts ir noteicis, ka nepieciešama vakcinācija, atteikšanās no tās vai patvaļīga tās pārtraukšana nav pieļaujama. Vēlreiz atgādinām – saslimšana ar trakumsērgu vienmēr beidzas letāli.
Runājot par vakcinācijas kursa ilgumu, tas var atšķirties:
- Ja iespējams, veterinārārsts novēro dzīvnieku. Ja desmit dienu laikā dzīvnieka uzvedībā nenovēro izmaiņas, vakcinācijas kurss tiek pārtraukts.
- Savukārt situācijā, kur dzīvnieku nav iespējams novērot – tas ir klaiņojošs vai nav zināms –, jāveic pilns vakcinācijas kurss.
Lai izvairītos no inficēšanās ar trakumsērgu, SPKC iesaka šādus profilakses pasākumus:
- Izvairies no kontakta ar savvaļas dzīvniekiem, tostarp svešiem mājdzīvniekiem, kā arī māci savus bērnus nespēlēties ar svešiem dzīvniekiem;
- Turies pa gabalu no savvaļas dzīvniekiem, kuri uzvedas savādi – netuvojies tiem un nebaro tos;
- Vēlams par klaiņojošu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties ziņot vietējai pašvaldībai;
- Ja esi mājdzīvnieka īpašniece, īpašu uzmanību nepieciešams pievērst savlaicīgai un regulārai mīluļu vakcinācijai pret trakumsērgu.
Vakcīna ir bīstama cilvēkiem un ārstēšanā palīdzēs arī tautas metodes. Izplatītākie mīti par trakumsērgu
Ja suns sakož cilvēku, palīdzība jāsniedz tikai cilvēkam. Pareizā rīcība situācijā, kur cilvēku sakodis svešs un nezināmas izcelsmes dzīvnieks, to nepieciešams noķert, turēt izolētā telpā vai būrī un novērot desmit dienas, kuru laikā būtu iespējams konstatēt trakumsērgas pazīmes. Kā jau iepriekš minēts, no novērojumiem atkarīgs arī vakcinācijas kurss.
Trakumsērga nav dzīvībai bīstama vai letāla. Jau vairākkārt uzsvērām, ka trakumsērga vienmēr ir bīstama dzīvībai un slimība izraisīs nāvi, ja netiks darīts viss, lai novērstu vīrusa infekcijas attīstību.
Vakcīna pret trakumsērgu ir bīstama cilvēkiem un var radīt veselības traucējumus. Tiesa, ka pirmā trakumsērgas vakcīna cilvēkiem radīja blaknes, taču jaunākā vakcīna cilvēka veselību nekā neietekmē, neskaitot cīņu ar trakumsērgas vīrusu. To apstiprina arī Vjetnamas Veselības ministrija, kas ik gadu vakcinē aptuveni 400 tūkstošus cilvēku – nevienam no viņiem nav novērotas blaknes.
Ja tradicionālās metodes palīdz sadziedēt brūci, ārsta apmeklējums nav nepieciešams. Vēlreiz uzsveram, ka slimības simptomi uzreiz neparādīsies, tāpēc var šķist, ka cilvēks ar vīrusu nav inficējies. Taču, parādoties slimības pazīmēm, nāve nav novēršama.
Ja mani sakož vakcinēts suns, man nav jāuztraucas. Jebkurā gadījumā arī tad, ja tevi sakodis vakcinēts suns, ārsta apmeklējums ir obligāts. Viņš novērtēs brūci un ieteiks tālāko rīcību. Nemeklējot medicīnisko palīdzību, tu riskē ar savu dzīvību.
Ar trakumsērgu iespējams inficēties tikai caur dzīvnieku kodumu. Tiesa, ka inficēšanās caur kodumu ir visizplatītākais trakumsērgas inficēšanās veids. Taču vēlreiz atzīmējam, ka ar trakumsērgu iespējams inficēties arī caur skrāpējumu ar nagu, uz kura bijušas inficētās siekalas.
Pirmā palīdzība nav nepieciešama personai, kuru sakodis vai saskrāpējis, iespējams, ar trakumsērgu inficēts dzīvnieks. Jau minējām, ka pirmā rīcība, kurai jāseko pēc dzīvnieka koduma, ir brūces apkopšana – izskalošana un nomazgāšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
