cukura diabēts glikozes pārbaude
Foto: Shutterstock
Dažkārt cilvēki, apēdot kādu treknāku un cukura bagātāku našķi, mēdz jokot: "Nu gan noteikti saslimšu ar cukura diabētu." Taču tiem, kas ar cukura diabētu dzīvo ikdienā, šāda ākstīšanās, visticamāk, nav pa prātam, jo nekontrolēta šī slimība var nopietni iedragāt veselību. Lai, iespējams, lauztu stereotipus un radītu izpratni, kopā ar Veselības centru apvienības poliklīnikas "Aura" un Latvijas Jūras medicīnas centra Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centra endokrinoloģi Maiju Gureviču skaidrojam būtiskāko par cukura diabētu.

Ja apskatām cukura diabēta izplatību, Gureviča atklāj, ka pēc novērojumiem viņas ambulatorajā praksē cukura diabēts ir ļoti izplatīts – lielākajai daļai endokrinoloģes pacientu ir šī diagnoze. Savukārt, apskatot diabēta izplatību Latvijas mērogā, – apmēram pieciem procentiem Latvijas iedzīvotāju ir cukura diabēts. Lielākoties tie ir pacienti ar 2. tipa cukura diabētu, kas kļūst aizvien izplatītāks mūsu paradumu maiņas dēļ – atšķirībā no agrākiem laikiem mēs vairāk ēdam ātri uzsūcošos ogļhidrātus, vairāk sēžam birojos un mazāk kustamies. Savukārt 1. tipa cukura diabēta izplatība gadu no gada nemainās.

Runājot par vecuma grupām, kurās attīstās cukura diabēts, pieaugušajiem biežāk ir 2. tipa cukura diabēts, bet pēdējos gados speciāliste ievērojusi, ka diabēts "paliek jaunāks". Ja agrāk 2. tipa cukura diabēts biežāk bija pieaugušajiem pēc 45 gadu vecuma, tad pašreiz arī 25 un 30 gadus veciem cilvēkiem var būt 2. tipa cukura diabēts. Savukārt 1. tipa cukura diabēts visbiežāk tiek diagnosticēts bērna vecumā (līdz 14 gadu vecumam) vai jauniešiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!