Mandarīni, karstvīns un kanēlis: populārākās svētku garšas, kas var arī kaitēt  (1)

Arvien straujāk tuvojoties Ziemassvētkiem, vēlamies izcelt dažas šim svētku laikam raksturīgākās lietas, kas gādā par garšas un smaržas sajūtām. Tāpēc kopā ar uztura speciālistēm Jeļenu Pavlovu un Ingu Širinu apskatām mandarīnu, piparkūku, ingvera, karstvīna, kanēļa un krustnagliņu uzturvērtību un ietekmi uz veselību. Lasi tālāk un uzzini arī, kā šos gardumus ieviest ikdienas uzturā, bet kāpēc to nevajadzētu darīt pārmērīgi.

Mandarīnos galvenokārt ir C vitamīns, un tā daudzums ir 26 miligrami uz 100 gramiem mandarīnu. Apēdot divus mandarīnus, jau var uzņemt 50 procentus no nepiecienāmās C vitamīna diennakts devas. Tāpat mandarīni satur karotīnus, no kuriem organismā veidojas A vitamīns. Savukārt no B grupas vitamīniem mandarīni satur B1, B6, B9 vitamīnu un mazākā daudzumā arī B2 un B3 vitamīnu. No minerālvielām nelielos daudzumos augļos ir kalcijs, magnijs, dzelzs, fosfors, kālijs, varš un mangāns.

Ja runājam par augļa pozitīvo ietekmi uz veselību, Pavlova atklāj, ka mandarīniem, līdzīgi kā citiem citrusaugļiem, piemīt antioksidatīva (cīnās pret brīvajiem radikāļiem, kas bojā šūnas, paātrinot organisma novecošanos), pretiekaisuma, pretvēža iedarbība. Tiem piemīt arī kardioprotektīvās un neiroprotektīvās īpašības. Un tas viss, pateicoties labam C vitamīna un citu antioksidantu, vitamīnu un minerālvielu saturam. Tāpat C vitamīns nodrošina arī brūču dzīšanu, matu un ādas veselību.

Taču, lai arī cik ļoti, iespējams, to gribētos, mandarīnus nepavisam nevajadzētu ēst lielā daudzumā. Uztura speciāliste atklāj, ka tie satur augļu cukuru un palielināta cukura uzņemšana var veicināt svara pieaugumu un paaugstināt glikozes līmeni asinīs. Tāpat kā citi citrusaugļi, arī mandarīni var kairināt gremošanas sistēmu un negatīvi ietekmēt zobu emalju. Runājot par ieteicamo mandarīnu dienas devu, Pavlova skaidro, ka nevajadzētu pārsniegt 200–300 gramus. Šāds ierobežojums attiecas arī uz citu augļu patēriņu ikdienā.

Jāņem arī vērā, ka citrusaugļi, arī mandarīni, var izraisīt alerģiskas reakcijas. Var būt arī krusteniskā reakcija – ja cilvēkam ir alerģija pret ziedputekšņiem, vajadzētu būt uzmanīgam arī ar citrusaugļu ēšanu.

Runājot par ietekmi uz veselību, uztura speciāliste atklāj – ingvera sastāvā ir vairāk nekā 100 dažādu ķīmisko savienojumu, bet visvairāk pētīti ingveroli un šogaoli, īpaši [6]-ingverols un [6]-šogaols. Ingveram piemīt spēcīgas antioksidantu īpašības, tas tiek minēts arī kā produkts ar pretvēža aktivitāti, tam raksturīga pretiekaisuma un pretsāpju iedarbība (reimatoīda un osteoartrīta gadījumā). Tomēr visbiežāk ingveru lieto, lai samazinātu sliktu dūšu un vemšanu, piemēram, grūtniecības laikā. Tāpat ingvers paātrina kuņģa iztukšošanos, kas var uzlabot pašsajūtu tiem, kam ir sāpes un diskomforts kuņģī aizkavētas kuņģa iztukšošanās dēļ. Ir dati, ka ingvera lietošana varētu mazināt cukura, holesterīna līmeni asinīs un uzlabot šūnu jutību pret insulīnu un lipīdu vielmaiņu, tādējādi mazinot sirds un asinsvadu slimību, kā arī diabēta risku. Jā, arī saaukstēšanās gadījumā ingvera sakne var būt noderīga un mazināt simptomus – drudzi, sāpes un klepu.

Taču, līdzīgi kā ar visu, ingvers ir drošs lietošanai, ja netiek lietots pārmērīgi. Ja to lieto par daudz, var būt grēmas, šķidra vēdera izeja vai diskomforts gremošanas sistēmā. Tāpat var palielināties asiņošanas risks, jo tiek ietekmēta asinsrece.
Ja vaicā, kā ingveru iekļaut ikdienas uzturā, Pavlova iesaka – ingveru var pievienot smūtijiem, salātu mērcēm, kā garšvielu arī dažādiem konditorejas izstrādājumiem. Tāpat tas labi saderēs ar zivs ēdieniem.

Par tā ietekmi uz veselību – pētījumos minēts, ka kanēlim piemīt antioksidatīva, antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība, un šīs īpašības tiek piedēvētas galvenajai kanēļa sastāvdaļai – kanēļskābes aldehīnam. Kanēlis spēj pazemināt glikozes līmeni asinīs cilvēkiem, kam ir cukura diabēts, iespējams, samazināt holesterīna līmeni asinīs un mazināt sēnīšu infekcijas. Tomēr jāņem vērā, ka šī brīža pētījumi ir pretrunīgi.

Atgriežoties pie atļautās kanēļa devas, Pavlova bilst, ka lielas kanēļa devas var būt toksiskas. Pētījumos tiek izmantotas devas no viena līdz sešiem gramiem dienā, tomēr tiek ieteikts nepārsniegt pusi vai veselu tējkaroti dienā jeb divus līdz četrus gramus. Kanēlī esošais kumarīns, īpaši Kasijas kanēlī, toksiski iedarbojas uz aknām, izraisot aknu bojājumu. Cilvēkiem, kam jau ir aknu bojājumi, jābūt uzmanīgiem un nevajadzētu lietot kanēli lielās devās. Kumarīns ietekmē arī asinsreci – darbojas kā asinsreci mazinošs līdzeklis. Tāpat, tā kā kanēlis spēj pazemināt cukura līmeni asinīs, tas jāņem vērā cilvēkiem ar cukura diabētu, kuri lieto cukura līmeni pazeminošus medikamentus.

Lai gan kanēli vislabāk pazīstam kā saldo ēdienu garšvielu, to var pievienot arī zupām, piemēram, ķirbju zupai, arī mērcēm (brūkleņu, dzērveņu mērcei), var nedaudz iemaisīt dažādos gaļas vai zivs smēriņos. Kanēli var pievienot arī garšvielu tējai, smūtijam, piena kokteiļiem, kafijai, žāvētu augļu/riekstu trifelēm.

Lietojot krustnagliņas uzturā, tās var palīdzēt samazināt cukura daudzumu ēdienos un dzērienos, jo tās jau pašas piešķir labu garšu. Krustnagliņas šajā ziemas periodā klasiski tiek pievienotas ēdieniem un dzērieniem – tas arī ir labākais veids, kā tās ieviest uzturā, skaidro speciāliste. Jāpiebilst, ka nav novērota negatīva krustnagliņu ietekme uz organismu, ja tās tiek lietotas dabīgā veidā kulinārijā.

Speciāliste uzsver, ka jāatceras – piparkūkas satur ļoti daudz kaloriju, 100 gramos piparkūku ir vismaz 400 kaloriju. Tāpēc piparkūkas arī Ziemassvētku laikā ir un paliek tikai našķis.
Širina arī dalās ar pašas iecienītu piparkūku recepti. Šiem kārumiem būs nepieciešams:

Par gatavošanas procesu – uzvāra medu ar cukuru, pievieno sviestu, garšvielas, sīki sakapātus riekstus vai mandeles, citrona miziņas, rumu vai konjaku, dedzināto cukuru un kopā ar sodu izsijātus miltus. Mīklu ātri samīca, ļauj tai nostāvēties, tad veltnē plānā kārtā un cep spiestas figūriņas. Lai pagatavotu dedzināto cukuru, ņem pāris ēdamkarotes cukura un mazliet ūdens, karsē uz tīras pannas, līdz cukurs izkusis un kļuvis brūns.

Karstvīns nebūtu ieteicams grūtniecēm un barojošām māmiņām. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, pārmērīga alkohola lietošana ir trešais lielākais riska faktors cilvēka veselībai, arī uzsverot braukšanu pie stūres alkohola reibumā, kas vēl joprojām ir viens no galvenajiem mirstības iemesliem. Pārmērīga alkohola lietošana tiek saistīta ar dažādu ļaundabīgu audzēju attīstību, pankreatītu, pēkšņu nāvi, ja jau ir kāda sirds un asinsvadu slimība, sirds mazspēju, insultu, paaugstinātu asinsspiedienu, aknu slimībām un daudzām citām.

Ņem vērā speciālistes teikto un šajā svētku laikā karstvīnu un citus alkoholiskos dzērienus lieto ar mēru, lai nekaitētu sev, savai veselībai un dzīvībai, iespējams, arī apkārtējiem.