Gripas vakcīna pasliktina imunitāti? Mīti un fakti par imūnsistēmas darbību

Portāls ''Web Md'' skaidro – imūnsistēma ražo, uzglabā un izplata baltās asins šūnas, kas cīnās ar baktērijām un vīrusiem, kas nonāk tavā ķermenī, it īpaši saaukstēšanās un gripas sezonā. Tieši tāpēc, ka tā palīdz aizsargāt tavu ķermeni no infekcijām, imūnsistēmu vajadzētu uztvert kā draugu, jo tā tāpat kā tuvs cilvēks sniedz tev atbalstu. Tomēr joprojām daudzi pret tās stiprināšanu izturas vieglprātīgi.

Iespējams, tas tāpēc, ka ticam tam, kas patiesībā ir mīti, vai tieši pretēji – pierādītus faktus uzskatām par muļķīgiem apgalvojumiem. Tāpēc piedāvājam uzzināt dažus populārākos mītus un faktus, kas var izrādīties būtiski, ja nevēlies iedzīvoties pat smagās veselības problēmās.

Iespējams, tev šķiet, ka spēcīgākas saslimšanas izpausmes, piemēram, drudzis tavu imūnsistēmu tikai dara vājāku, taču drudzis var divējādi palīdzēt imūnsistēmai cīnīties ar infekcijām. Augstāka ķermeņa temperatūra paātrina šūnu darbību, tostarp to, kas cīnās ar slimībām. Tādējādi šīs šūnas var ātrāk reaģēt uz mikrobiem, kas uzbrūk tavam organismam. Tāpat paaugstināta temperatūra apgrūtina baktēriju un vīrusu izplatību organismā.

Tomēr, ja drudzis tevi neatstāj jau vairākas dienas un kopā ar to tevi nomoka vemšana, caureja vai klepus, vislabāk sazināties vai doties pie sava ģimenes ārsta.

Nav šaubu, ka mēs nevaram izvairīties no stresa, taču svarīgi ir to kontrolēt. Te vēlams atcerēties, ka visas stresa mazināšanas metodes nelīdzēs visiem. Iespējams, kādam atslābināties un sevi nomierināt izdodas ar elpošanas vingrinājumiem, bet kādam citam palīdzēs meditācija, joga vai cita veida vingrinājumi.

Šajā rakstā uzzini vairāk par stresu – kā tas var novest pie izdegšanas, bet kāpēc nav veselīgi dzīvot pilnībā bez stresa. Tāpat arī noskaidro, kā māksliniece Ieva Florence-Vīksne un grupas ''Franco Franco'' soliste Elizabete Vētra iemācījušās kontrolēt stresu.

Ja runājam par iespējamajiem iemesliem, kāpēc cilvēki baidās vakcinēties pret gripu, viens no tādiem varētu būt – iepriekšējā pieredze. Vakcinēšanās pret gripu notiek tajā gada laikā, kad visapkārt valda dažādi baciļi un saaukstēšanās. Un ja tu tūliņ pēc vakcinēšanās noķer kādu vīrusu, ir viegli būt pārsteidzīgam un pieņemt, ka saslimšanu ir izraisījusi vakcīna. Tāpat arī pēc vakcinācijas var rasties blaknes – neliels drudzis, sāpes, kas līdzinās gripas simptomiem. Un ja tu bez papildus pārbaudēm vienkārši pieņem, ka pie vainas ir vakcīna, protams, ka uzskatīsi par nevajadzīgu vakcinēties.

Tāpēc ir svarīgi sabalansēt uzturu. Pirmais, ar ko vari sākt, ir lielāks augļu un dārzeņu patēriņš. Tie ir dažādu vitamīnu un minerālvielu bagāti, un šīs vielas nereti mūsu organismam trūkst ziemas mēnešos. Tāpat vari lietot uztura bagātinātājus, bet pirms to iegādes vislabāk konsultēties ar ārstu vai dietologu, jo, iespējams, tie tev nemaz nav vajadzīgi – organismam jau ir visas tam nepieciešamās vielas, tāpēc nevajag pārspīlēt.

Iespējams, arī tu līdz ar auksto mēnešu iestāšanos arvien mazāk uzturā lieto dārzeņus un augļus un jūties ne līdz galam savā ādā. Ja tā, ielūkojies šeit un uzzini, kas var liecināt par vitamīnu deficītu.

Kāpēc, mums kļūstot vecākiem, imūnsistēma novājinās? Vēl nav vienas un galīgas atbildes, bet to varētu skaidrot ar imūnsistēmas palēlināšanos. Tāpat to var saistīt ar nepietiekamu uzturu, jo gados vecāki cilvēki nereti ēd mazāk. Tādējādi netiek uzņemts pietiekami daudz barības vielu, kas vajadzīgas, lai saglabātu spēcīgu imūnsistēmu.