Topošā latviešu neiroķirurģe par rezidentūru ASV: dārgi, sarežģīti, bet iespējams!

Budžeta vietu nav

Par praksi ārzemēs Kristīne aizdomājās augstskolas 3. kursā, jo tobrīd jau bijis zināms – būs problēmas ar rezidentūras vietu skaitu neiroloģijā. Latvija ir maza valsts, valstī nav pieprasījuma pēc neiroķirurgiem, pēc augstskolas jaunajai sievietei būtu jāstājas maksas rezidentūrā, jo no valsts budžeta apmaksātu vietu nebija. Visur pasaulē rezidentūra ir darbs, par kuru maksā algu, tādēļ Kristīne aizbrauca tūlīt pēc augstskolas beigšanas.

Vācija un Lielbritānija viņu nevilināja, savukārt Amerika vienmēr šķitusi saistoša – Kristīne ir pārliecināta, ka tieši tur neiroķirurģijas jomā ir plašākās iespējas un kvalitatīvākā izglītība pasaulē. "Izvēlējos sarežģītāko no visiem iespējamiem ceļiem. Vēl Stradiņa universitātes laikos mums ar kursabiedreni prātā iešāvās ideja mēģināt nokārtot pirmo un grūtāko eksāmenu medicīniskās licences iegūšanai. Nolēmām – ja izdosies to nokārtot ar apmierinošu vērtējumu, ir jēga doties uz rezidentūru ASV. Sākām gatavot visus nepieciešamos dokumentus un papildus mācīties. Jāatzīst, tas bija murgs, nevienam Latvijā nebija tādas pieredzes, mums pašām nācās tam visam rakties cauri. Amerikā ir organizācija, kas nodarbojas ar ārvalstu mediķu sertifikāciju. Iesniedzām tai visus dokumentus – sekmju izrakstus, dekāna vēstules utt. Stradiņa universitāte ir to augstskolu sarakstā, kuru studenti drīkst pretendēt uz sertifikāciju. Bet ir taču tādas augstskolas, kuru nav šajā sarakstā... Mums paveicās."

Lai nokārtotu pirmo eksāmenu, Kristīne un viņas kursabiedrene pirka mācību materiālus – grāmatas, tiešsaistes lekcijas, jo ar universitātē gūtajām zināšanām nepietika. Ik gadu šie mācību materiāli tiek atjaunoti, jo eksāmenā pastāvīgi iekļauj jautājumus par atklājumiem slimību jomā un farmācijā, specialitātes tendencēm. Kristīne piebilst, ka izglītības sistēma Latvijā būtiski atšķiras no šo materiālu satura. Liels uzsvars tiek likts uz bioķīmiju, farmakoloģiju un procesiem molekulārā līmenī – arī Latvijā, protams, to māca, taču galvenokārt zubrīšanas līmenī. Vēl jo vairāk – lielākā daļa šo tēmu tika mācīta pirmajā kursā, bet sestajā gadā dažas lietas jau bija piemirstas. ASV šīs tēmas ir vairāk integrētas, domājot par klīnisko pielietojumu. Svarīga ir loģiskā domāšana – izprast visus procesus, lai zinātu, kā šīs zināšanas pielietot praksē dažādās dzīves situācijās, kā zinātniskajos rakstos filtrēt svarīgo informāciju, kā pareizi pielietot medicīnas statistiku, kā runāt ar pacientu utt.