Nejauciet vīrusus ar vistu šķiņķiem! Masu saindēšanās 2019. gada rudenī – kas īsti notika?

Epidemiologu un infektologu darbs nereti līdzinās kvesta uzdevumu šķetināšanai vai detektīvstāstam. Lai noteiktu un likvidētu saindēšanās avotu, speciālisti veic aptaujas un laboratorijas pētījumus, veido infekcijas izplatīšanās modeļus un kartes. "Izmeklēšanas" gaitā tiek pārbaudītas dažādas versijas. Nereti atrisinājums izrādās visnegaidītākais. Piemēram, Siguldas bērnudārzos paralēli cirkulēja divi kaitīgo organismu veidi – savstarpēji nesaistīti, no dažādiem avotiem.

2019. gada rudenī zarnu infekcijas gadījumu skaita ziņā tika pārspēti visi iepriekšējo gadu rekordi, tas atspoguļojās arī statistikas datos un bažīgās mediju ziņās. Kas vainīgs, un ko darīt? "Delfi" uzrunāja speciālistus dienestos, kas veic izmeklēšanu un likvidē infekciju iemeslus, – Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) un Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

"Šī gadījuma atspoguļojums medijos man atgādina indiešu teiksmu par ziloni un aklajiem viedajiem," teic SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. "Viens aptaustīja kāju un secināja, ka zilonis līdzinās kokam, otrs – ausi, pavēstot, ka zilonis līdzinās vēdeklim, trešais taustīja asti un skaidroja, ka dzīvnieks līdzīgs virvei. Tāpat arī te – vieni žurnālisti padzirdēja, ka poļu vistu šķiņķīšos atrasta salmonella, tātad visas slimības no tās! Citi uzzināja par pārbaudi dārzeņu saimniecībā – viss slēpjas salātos. Izskanēja vārds "norovīruss" – tātad epidēmija. Attiecībā uz kopainu tas viss ir kā minētajā teiksmā. Tāpēc labāk nejaukt vīrusus ar vistu šķiņķiem, bet visu šķetināt!"

Norovīruss, šiga toksīns, salmoneloze – kā atšķirt?

Zini savu ienaidnieku! Jurijs Perevoščikovs skaidro, kas ir galvenie zarnu infekciju vaininieki Latvijā. Tādi ir trīs. Tos, kuriem tik ļoti patīk visas problēmas risināt ar antibiotikām, speciālists brīdina – atsevišķu zarnu trakta slimību gadījumos tas ir ne tikai bezjēdzīgi, bet arī bīstami.