Pirmie signāli par briesmām – izmaiņas organismā, kam pievērst uzmanību  (3)

Visticamāk, izdzirdot vārdus "ķermeņa šķidrumi", kādam uzmetas zosāda vai pārskrien drebuļi, jo tie nav gluži patīkamākais sarunas temats, it īpaši, ja tev pat doma par asinīm liek mesties melnam gar acīm vai pat niecīgākā sviedru smaka liek rīstīties. Taču, lai arī dažkārt traucējoši vai nepatīkami, ķermeņa šķidrumi var palīdzēt laikus pamanīt kādas veselības problēmas. Tieši tāpēc, iedvesmojoties no portāla "Live Strong", piedāvājam iepazīties ar četriem no tiem un to, kā tie spēj signalizēt par izmaiņām normālā organisma darbībā.

Tomēr atgādinām – ārsta apmeklējums ir vispiemērotākais, lai pārliecinātos, vai ar tavu veselību viss ir kārtībā. Tāpēc, ja novēro kādu no turpmāk minētajām izmaiņām ķermeņa šķidrumos vai vienkārši vēlies uzzināt vairāk par savu veselības stāvokli, nekavējies un pieraksties uz vizīti pie speciālista.

Svīšana ir mehānisms, kā mūsu ķermenis sevi atdzesē. Un, kā norāda Klīvlendas klīnika, sviedros ir 99 procenti ūdens, bet atlikušais viens procents var būt urīnviela, C vitamīns, pienskābe vai amonjaks. Visticamāk, tev sviedri asociējas ar ļoti nepatīkamu smaku, taču patiesībā tie ir bez smaržas līdz brīdim, kad nonāk saskarē ar baktērijām.

Runājot par neierastām izmaiņām svīšanā, būtiski norādīt, ka visi cilvēki nesvīst vienādi. Viens svīst vairāk nekā cits, kā arī viņa sviedri var būt sāļāki nekā kādam citam. Un tas ir normāli tieši viņa organismam. Taču, ja tu esi viena no tiem, kas svīst salīdzinoši maz vai kam svīšana nemaz nav raksturīga, neierastu vai pārmērīgu svīšanu tev nevajadzētu ignorēt.

Protams, nepieciešams arī izvērtēt situāciju – ja sviedri intensīvi izdalās smaga treniņa laikā, tas, visticamāk, nebūs nekas neparasts. Taču, ja tu sāc pēkšņi svīst, piemēram, sēžot birojā pie datora, vai jūti, ka tavi sviedri ir kļuvuši sāļāki, nekā ierasts, ir vērts ievērot piesardzību un apmeklēt ārstu. Tas tāpēc, ka izmaiņas svīšanā var liecināt par sirds un asinsvadu slimībām, vielmaiņas problēmām vai kaut ko smagāku, tostarp vēzi.

Runājot par izmaiņām asinīs, viena no lietām, kurai vērts pievērst uzmanību, ir hemoglobīna līmenis asinīs. Ja tas ir par zemu – vīriešiem zemāks par 13,5 gramiem uz decilitru, bet sievietēm zemāks par 12 gramiem –, tas var liecināt par anēmiju. Vājums, reibonis un elpas trūkums ir pazīmes, kas var būt kā zīme – ir laiks veikt asinsanalīzes.

Cits rādītājs, kuram vērts pievērst uzmanību, ir asinsspiediens. Augšējam skaitlim, kas raksturo asinsspiedienu sirds saraušanās brīdī, nevajadzētu pārsniegt 120. Savukārt apakšējam skaitlim, kas raksturo spiedienu brīdī, kad sirds atslābst un gatavojas nākamajam ciklam, nevajadzētu būt mazākam par 80. Ja, izmērot asinsspiedienu, rādītāji ir augstāki, tas var liecināt par hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu, kas var negatīvi ietekmēt tavu sirds veselību un veicināt sirds un asinsvadu slimību rašanos. Protams, jāatceras, ka arī pazemināts asinsspiediens var liecināt par veselības problēmām. Tāpēc, ja tev ir paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, sazinies ar ārstu.

Arī, ja tev gadījies savainoties, bet asinis sarec ilgāk, nekā ierasts, vai deguns asiņo šķietami bez apstājas, tas var liecināt par izmaiņām veselībā. Asins nesarecēšanu var ietekmēt antikoagulantu un arī pretsāpju līdzekļu, piemēram, aspirīna, lietošana. Pavisam nopietnā gadījumā tā var būt arī leikēmijas pazīme. Taču atceries – diagnozi tev var noteikt tikai ārsts. Ko vēl nepieciešams ņemt vērā – arī asinis visiem nesarec vienādi ilgā laikā, taču šī ir viena no tām izmaiņām, kuru pamanām bez īpašas piepūles.

Saaukstējoties sākotnēji gļotas būs dzidras un biezas – tādā veidā organisms mēģina atbrīvoties no vīrusa un citiem mikrobiem. Savukārt pēc divām vai trim dienām tās var kļūt baltas vai dzeltenas, kas nav slikti, – tas nozīmē, ka tava imūnsistēma darbojas pilnvērtīgi.

Amerikas Slimības kontroles un profilakses centrs skaidro – brīdī, kad organisms nespēj atbrīvoties no baktērijām, imūnsistēmai tiek uzlikts liels slogs un gļotas var kļūt zaļas. Krāsas maiņa liecina par to, ka cīņā ar vīrusu sāk iesaistīties baltās asinsšūnas, kas izdala dzelzs bagātu enzīmu. Lai gan iesnas uzreiz nevēsta par nopietnu saslimšanu, tomēr, ja tās tevi nomoka 12 un vairāk dienu, ir pēdējais laiks doties pie ārsta. Tas tāpēc, ka ilgstošas iesnas un zaļas krāsas gļotas var liecināt par bakteriālo infekciju – sinusītu. Taču arī šo diagnozi tev spēs noteikt tikai ārsts.

Taču ir urīna krāsas, kuras pavisam noteikti nevajadzētu ignorēt, piemēram, tumša un brūngana, kas var liecināt par porfīriju – traucējumiem, kas apdraud nervu sistēmu. Ja šāda urīna krāsa parādās līdz ar sāpēm vēderā vai pat jutību pret gaismu, ārsta apmeklējums ir obligāts. Tāpat vēlams apmeklēt speciālistu, ja urīns kļuvis izteikti oranžs. Tas var norādīt uz aknu problēmām, it īpaši tad, ja arī tava āda un acu baltumi kļuvuši dzeltenīgi.

Savukārt asinis urīnā vienlaikus ar sāpēm vēderā vai tā rajonā var liecināt par urīnceļu infekciju vai nierakmeņiem. Taču, ja sāpju nav, bet asinis ir, tas var liecināt par kaut ko nopietnāku, piemēram, urīnpūšļa vēzi. Lai arī kāds nebūtu asiņošanas iemesls, vislabāk bažas par nopietnām veselības problēmām kliedēt, dodoties pie ārsta. Svarīgi ir arī konstatēt, vai asins piejaukumi urīnam novērojami tikai mēnešreižu laikā vai arī ārpus tām.

Neaizmirsti pievērst uzmanību arī urīna smakai – veselīga cilvēka urīna smakai nevajadzētu būt izteikti spēcīgai, to var arī nejust nemaz, ņemot vērā, ka urīns galvenokārt sastāv no ūdens. Taču saldi smaržojošs urīns var liecināt par cukura diabētu vai vielmaiņas problēmām, bet, ja urīns šķiet sasmacis, tā smarža atgādina pelējuma smārdu, tā var būt kādas aknu slimības pazīme. Tomēr ņem vērā, ka ne visas izmaiņas urīna smaržā var liecināt par veselības problēmām – to var ietekmēt arī medikamentu un pārtikas lietošana. Tāpēc vislabāk pie jebkāda veida bažām doties pie ārsta.