Atpazīsti un novērs: par kāda veida galvassāpēm liecina dažādi sāpju reģioni

Portālā ''Health'' skaidrots, ka patiesībā ir ap 300 dažādu veidu galvassāpju, kuru izpausmes var pārklāties, tāpēc nereti vienas tiek noturētas par citām un otrādi. Tomēr ir specifiskas īpatnības gan sāpju rajonos, gan simptomos, kas var spēt palīdzēt atšķirt vienu galvassāpju veidu no otra. Savukārt spēt atšķirt dažādās sāpes ir svarīgi tāpēc, lai spētu atrast piemērotāko ārstēšanas veidu.

Lasi tālāk un uzzini, par kādām galvassāpēm var vēstīt konkrētas sāpju zonas. Tomēr atceries, ka precīzu sāpju iemeslu un galvassāpju veidu tev spēs palīdzēt noteikt vienīgi ārsts.

Kūlīšveida galvassāpes vienam var ilgt pusstundu, bet otram vairākas stundas, parasti atgriežoties ik dienu vienā un tajā pašā laikā, kā arī bieži vien miegā, kā dēļ ieguvušas arī ''modinātājpulksteņa galvassāpju'' pseidonīmu. Šāda veida galvassāpes ir vienas no spēcīgākajām, bet arī vienas no retāk sastopamajām. To izpausme līdzinās migrēnai, kā rezultātā daudzi tās jauc ar migrēnu.

Pirms šīs galvassāpes parādījušās tās var palīdzēt novērts kortikosteroīdu preparātu, kalcija kanālu blokatoru vai melatonīna lietošana. Savukārt, kad sāpes jau parādījušās, to mazināšanai var līdzēt injicējamie triptāni (zāļu grupa, kas izstrādāta migrēnas ārstēšanai), vietējās anestēzijas līdzekļi vai simtprocentīga jeb medicīniskā skābekļa elpošana caur masku. Taču, ja tev ir novērojamas šādas galvassāpes vai ir aizdomas par tām, vislabāk konsultēties ar ārstu par ārstēšanas metodēm.

Ja šīs galvassāpes izjūti salīdzinoši reti, iespējams, tās novērst var palīdzēt bezrecepšu pretsāpju līdzekļi, piemēram, ibuprofēns, triptāni un citas recepšu zāles. Taču, ja tev migrēna ir raksturīga regulāri, ļoti iespējams, priekšlaicīga tās novēršana šķiet vislabākais risinājums, tomēr ne visos gadījumos tas ir iespējams. Tāpēc, ja ikdienā ciet no migrēnas, vislabāk doties pie ārsta, kas palīdzēs ar to cīnīties.

Izplatītākais saspringuma galvassāpju cēlonis ir stress, taču to rašanos var veicināt arī reāls, fizisks muskuļu un locītavu saspringums. Lai mazinātu šo galvassāpju radītās sāpes, tev var līdzēt parastie bezrecepšu pretsāpju līdzekļi. Taču, ja tās atkārtojas salīdzinoši bieži, pat kļūst hroniskas, vislabāk konsultēties ar ārstu, kas palīdzēs atrast piemērotāko ārstēšanas veidu.

Lai ārstētu iekaisumu, nesteidz izmantot tautas ārstēšanas metodes vai nelieto tik vien kā pretsāpju līdzekļus. Ja tev vien radušās aizdomas par deguna blakusdobuma iekaisumu, vislabāk nekavējoties doties pie ārsta, kas tad arī veiks papildu izmeklējumus un noteiks nepieciešamo ārstēšanu. Tāpat, ja galvassāpes jebkurā galvas zonā kļūst hroniskas, spēcīgākas nekā ierasts, parādās pēkšņi un tās pavada arī drudzis, apjukums, stīvs kakls, pasliktināta redze vai pat krampji, ārsta apmeklējums ir obligāts.