Astoņas glāzes dienā? Izplatīti mīti par ūdens uzņemšanu  (1)

Par ūdens tēmu var diskutēt no dažādiem rakursiem, un viens no tiem ir jautājums par vislabāko un veselīgāko ūdeni. Kā skaidrojis diētas ārsts Andis Brēmanis, ūdens nav kaitīgs arī tad, ja tas ir gāzēts un sapildīts plastmasas pudelēs: "Nav taisnība, ka, dzerot no plastmasas pudelēm, visi uzreiz būs slimi ar kādām briesmīgām kaitēm. Galvenais, kas būtu jāņem vērā, pudeles nevajag karsēt un ilgstoši turēt saulē." Ja cilvēkam ir jutīgs kuņģis, tad gan ar gāzētu ūdeni jābūt uzmanīgiem, savukārt sportošanas laikā vienmēr ieteicams pieturēties pie negāzētā varianta.

Svarīgs ir arī minerālvielu sastāvs. Ja bijusi saindēšanās ar pārtiku, ārstnieciskos nolūkos labāks būs minerālvielām bagāts ūdens, taču zemās mineralizācijas ūdens piemērots lietošanai ikdienā. Tāpat izplatīts ir PH līmeņa rādītāja jautājums. "PH 7 ir neitrāls ūdens, ja ūdenī ir vairāk kalcija un magnija, tas kļūst sārmaināks un mainās arī PH līmenis," sacījis diētas ārsts.

Taču, kādi ir daži no izplatītākajiem mītiem, kas saistīti ar ūdens lietošanu, lasi turpmākajās rindās!

Dienā uzņemamais ūdens daudzums ir jautājums, kas interesē daudzus. Publiskajā telpā dzirdēti visdažādākie varianti – sākot no diviem litriem un beidzot ar astoņām glāzēm. Problēma gan rodas tajā, ka nav skaidras definīcijas, kāds tad ir glāzes tilpums, un patiesībā nepieciešamā ūdens daudzums katram cilvēkam ir individuāls.

Tas atkarīgs gan no svara, gan arī fiziskajām aktivitātēm, dienā apēstajiem pārtikas produktiem, gan arī laikapstākļiem. Ja cilvēks pusdienās izvēlas ēst maizi vai citus sausus produktus, ūdens būs jādzer vairāk nekā tam, kurš dos priekšroku gurķiem vai arbūzam. Tāpat jāņem vērā, ka fizisko aktivitāšu laikā izdalās ūdens, tāpēc tiem, kuri sporto vai daudz pārvietojas, nepieciešams uzņemt vairāk ūdens nekā tiem, kas dienu pavada mājās un zem segas.

Ņemot vērā iepriekš minētos faktorus, aptuveno dienā uzņemamo ūdens daudzumu iespējams aprēķināt, ņemot 30 mililitrus ūdens uz katru ķermeņa kilogramu. Piemēram, ja cilvēks sver 60 kilogramus, dienā būtu jāizdzer 1,8 litri ūdens. Vēl citus vērtīgus uztura ieteikumus uzzini šajā rakstā.

Cilvēki reizēm ačgārni domā, ka nepatīkamā slāpju sajūta ir signāls nepieciešamībai sniegties pēc ūdens glāzes. Tā pamatā ir pieņēmums – slāpes palīdzēs izvairīties no organisma atūdeņošanās, taču patiesībā tās norāda uz to, ka dehidratācija ir ļoti tuvu. Jāpiebilst gan, ka reizēm slāpju iemests var būt sausāku ēdienu lietošana uzturā.

Tieši šī iemesla dēļ ūdeni nepieciešams dzert visu laiku – arī brīžos, kas slāpes nenomoka. Par to, ka organismam nepieciešams ūdens, var liecināt arī citas pazīmes, piemēram, slikta elpa, sausa āda un galvassāpes. Izplatīto pazīmju vidū ir arī izsalkums – lai gan cilvēkiem šķiet, ka viņi spēj atšķirt nepieciešamību pēc ēdiena un ūdens, reizēm šīs lietas tiek sajauktas. Šādā veidā var tikt uzņemtas arī liekas kalorijas.

Pamazām tuvojas arī gada siltākais laiks, kad par ūdens uzņemšanu jādomā divtik. Svarīgākie fakti, kas būtu jāpatur prātā, skaidroti šajā rakstā.

Ūdens ir arī daudzu augļu un dārzeņu sastāvā, tāpēc aplami domāt, ka klasiskais variants ir vienīgais, kā organismu nodrošināt ar nepieciešamo šķidrumu. Lai gan ūdens uzņemšana ir tieši tik vienkārša, kā pacelt glāzi un padzerties, cilvēkos nereti novērojams motivācijas trūkums. Ja ar ūdens dzeršanu nesokas tik labi, tā uzņemšana ar pārtikas produktu palīdzību var būt risinājums situācijas uzlabošanai.

Runājot par konkrētiem produktiem, minēts, ka augsts ūdens saturs ir tādos gardumos kā arbūzs, melone, greipfrūts, ananass, tomāts un gurķis. Vēl daudz ūdens ir arī bumbieros, selerijās un salātlapās. Bieži vien cilvēki izvēlas dažādus augļus spiest sulās, lai dienas laikā nodrošinātu sevi ne tikai ar vitamīniem, bet arī šķidrumu, taču speciālisti iesaka ar tām neaizrauties. "Izspiežot sulu, mēs neuzņemam augļos esamās šķiedrvielas," skaidrojusi uztura speciāliste Anita Baumane.

Ja organisms neuzņem gana daudz ūdens, var manāmi palēnināties vielmaiņa. Tāpat arī āda var kļūt krunkaināka. Ādā neparādās izteiktas krunkas, kādas rodas, pieaugot cilvēka vecumam, tomēr var parādīties negludumi un smalkas līnijas. Ar vēl citām izmaiņām, ko izraisa nepietiekams ūdens daudzums, vari iepazīties šajā rakstā.

Tāpat izplatīts uzskats, ka ūdens jādzer tikai pirms vai pēc ēdienreizes – tās laikā ūdens glāzei labāk klāt neķerties, jo šādā veidā tiek atšķaidīta kuņģa sula un fermenti, kā rezultātā ēdiena pārstrāde ir apgrūtināta. Kā raksta "Healthline", šis pieņēmums norāda uz gremošanas sistēmas nespēju pielāgoties ēdiena konsistencei, kas saucams par aplamu.

Protams, tas nenozīmē, ka vakariņu laikā var dzert litriem ūdens, taču vēstīts, ka neliels daudzums, visticamāk, gremošanas sistēmu negatīvi neietekmēs. Šķidrums arī palīdz sadalīt lielākus ēdiena gabalus, kā rezultātā tie daudz vieglāk nonāk kuņģī. Starp citu, ūdens dzeršana ēdienreizes laikā ļauj arī steidzīgajiem ēdājiem "iepauzēt", lai saprastu, vai bads nav rimies un organisms nav uzņēmis gana daudz pārtikas.

Lai gan lielākajai daļai cilvēku šāds paradums problēmas neradīs, tas gan neattiecas uz tiem, kas sirgst, piemēram, ar kuņģa atviļņa slimību. Šādos gadījumos par ēšanas jautājumiem jākonsultējas ar ārstu.

Vienalga, vai tevis izvēlētā aktivitāte ir skriešana pa celiņu sporta zālē vai peldēšana, vienmēr nepieciešams dzert ūdeni. Ir cilvēki, kas domā, ka, piemēram, peldot nav vajadzīgs uzņemt ūdeni, taču tas ir aplami. Arī tad, ja nav iespējams uzskatāmi redzēt sviedrus, ķermenim tas var būt vitāli nepieciešams.

Nodarbojoties ar sportu brīvā dabā, jārēķinās, ka daļu sviedru nožāvē vējš, kā rezultātā cilvēks apmāna pats sevi. Ja siltā laikā sporto ārā, paturi prātā, ka ūdeni nepieciešams uzņemt vēl vairāk nekā iekštelpās tieši laikastākļu dēļ.

Pavasarī arvien vairāk uz ielām var sastapties ar strējējiem, nūjotājiem, riteņbraucējiem un citiem aktīvajiem sportājiem. Kas jāzina par sportošanu svaigā gaisā, lai nenodarītu pāri veselībai, apkopots šeit.