Mītiem apvītais C vitamīns: svarīgākais par askorbīnskābi  (1)

Sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka C vitamīns ir glābējs saaukstēšanās laikā, taču pētījumi liecina, ka vairumam cilvēku, kuri lieto vitamīnu lielās devās, saaukstēšanās ir tikpat bieži kā tiem, kuri nelieto. Vienīgā atšķirība — tas var samazināt slimošanas laiku, kā arī mazināt simptomus. "Vairāku ārzemēs veiktu pētījumu rezultāti parādīja, ka C vitamīns lielās devās samazina slimības ilgumu tikai par pusi dienas," atklāj sertificēta uztura speciāliste Svetlana Aleksejeva.

Neskatoties uz to, C vitamīnam jeb askorbīnskābei ir liela nozīme citu funkciju nodrošināšanā organismā. Piemēram, vitamīnam ir būtiska loma audu aizsargāšanā un to augšanas veicināšanā. "Nevar aizmirst pašu pamatu — C vitamīns ir antioksidants, kas rūpējas, lai aizsargātu visas organisma šūnas no dažādiem brīvajiem radikāļiem, kā arī apkārtējās vides piesārņojumiem. Arī pārvērš holesterīnu žultsskābēs. Ir ļoti, ļoti daudz funkciju, kuras C vitamīns nodrošina, tāpēc tas ir ārkārtīgi svarīgs," informācijā dalās uztura speciāliste Elīna Balode.

Lai uzņemtu askorbīnskābi, uzturā jālieto daudz augļu un dārzeņu. Visvairāk C vitamīna atrodas svaigās, neapstrādātās melonēs, citrusaugļos, kivi, mango, papaijās, ananasos, zemenēs, avenēs, mellenēs, arbūzos un dzērvenēs, liecina ASV Nacionālā Veselības institūta publicētie dati. "C vitamīns ir visstabilākais tieši skābā vidē, tāpēc var saprast, ka tādas ogas kā upenes, dzērvenes saturēs ļoti daudz C vitamīna," stāsta Balode. Arī sarkanie un zaļie pipari, spināti, kāposti, ziedkāposti, tomāti, kartupeļi, brokoļi un Briseles kāposti ir labi C vitamīna avoti. "Patērējot piecas dažādu augļu un dārzeņu porcijas dienā, cilvēks spēj nodrošināt ieteicamo C vitamīna vidējo dienas devu," skaidro Aleksejeva.

"Runājot par C vitamīnu uztura bagātinātāju veidā, kas parasti stāv pie kasēm, jāsaka, ka C vitamīna deva kā tāda tur ir niecīga, bet tās baltās tabletes galvenā sastāvdaļa ir glikoze jeb cukurs," stāsta uztura speciāliste Stefānija Šabuņeviča.

Askorbīnskābes uzņemšanai ieteicams uzturā lietot termiski neapstrādātus, svaigus augļus un dārzeņus. Būtiski ir apēst augļus un dārzeņus tūliņ pēc to sagriešanas, kā arī dārzeņu vārīšanas vietā jāizvēlas to tvaicēšana, jo C vitamīns karstumā zaudē daļu no savām labajām īpašībām. Arī veģetāriešiem svarīgi uzņemt C vitamīnu, jo tas palīdz ķermenim absorbēt dzelzi, kas iegūts no augu valsts produktiem.

Organisms C vitamīnu izmanto dažādiem mērķiem. Askorbīnskābe ķermenī ir nepieciešama, lai veidotu kolagēnu — proteīnu, kas nodrošina struktūru lielai daļai ķermeņa, tostarp kauliem, ādai, cīpslām un saitēm. Kļūstot vecākam, ķermenis ražo mazāk kolagēna, ko vislabāk var pamanīt, vērojot ādu, kas ir ne tik tvirta un elastīga.

C vitamīns piedalās arīdzan asinsvadu, cīpslu un saišu, kā arī ādas veidošanas procesos. Turklāt, tas palīdz brūču dziedēšanā un rētaudu veidošanā, liecina ASV Nacionālā Veselības institūta publicētā informācija.

Askorbīnskābe var samazināt vēža veidošanās risku, bloķējot brīvo radikāļu nodarīto kaitējumu, raksta "Healthline". Tā palīdz aizsargāt šūnas no bojājumiem, ko rada brīvie radikāļi, kuriem mēs esam pakļauti apkārtējā vidē, piemēram, gaisa piesārņojuma, cigarešu dūmiem un ultravioletās gaismas.

Zinātnieki ir atklājuši, ka, uzņemot 500 miligramu C vitamīna dienā kopā ar beta-karotīnu, E vitamīnu un cinka piedevām, palēninās ar vecumu saistītas acs saslimšanas — mākulas deģenerācijas — progresēšana par aptuveni 25%. Tas arī palīdz palēnināt redzes asuma samazināšanos par 19% tiem, kuriem jau ir augsts slimības attīstības risks. Tomēr vitamīnam nav būtiskas ietekmes uz kataraktas attīstību vai progresēšanu, ziņo "Healthline".

Ārstu vidū domaspar to, vai C vitamīnam ir pozitīva ietekme uz sirds slimību ārstēšanu, dalās. Daži pētījumi liecina, ka C vitamīns var novērst sirdslēkmes, palēninot artēriju sacietēšanu un samazinot "sliktā" holesterīna līmeni. Taču citos pētījumos novēroti pretēji rezultāti, kuros C vitamīns būtiski neaizkavē sirdslēkmes, tādēļ šos rezultātus nevar vērtēt viennozīmīgi.

Nepietiekams daudzums šī vitamīna var izraisīt zilumu veidošanos, smaganu iekaisumu un asiņošanu, matu sausumu un šķelšanos, radīt sausu, zvīņainu ādu, samazināt brūču sadzīšanas ātrumu, deguna asiņošanu un samazināt spēju novērst infekcijas. Laika gaitā problēmas var kļūt izteiktākas un veicināt jau nopietnāku veselības problēmu veidošanos, piemēram, žultspūšļa slimības, insultu, augstu asinsspiedienu un aterosklerozi.

Lai gan bieži izskan, ka askorbīnskābes nevar būt par daudz, pārāk lielas vitamīna devas var izraisīt blakusparādības, piemēram, nelabumu, caureju un vēdera krampjus. Devas, kas pārsniedz 2000 mg, tiek uzskatītas par ārkārtējām un var palielināt smagas caurejas un nierakmeņu risku, raksta "Verywell Health". Askorbīnskābe var palielināt cukura līmeni asinīs, tāpēc cilvēkiem, kuri slimo ar diabētu, ir jābūt uzmanīgiem, uzņemot šo vitamīnu.

Veselības ministrijas noteiktās ieteicamās C vitamīna devas:

Norādītās vitamīna devas attiecas uz cilvēkiem bez veselības problēmām. Pirms vitamīna lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu.