Metabolais sindroms – 21. gadsimta sērga, kas skar katru piekto cilvēku pasaulē

Atgādinājumam par to, kas ir vielmaiņa, – tie ir ķermeņa procesi, kas nepieciešami dzīvības uzturēšanai. Citiem vārdiem – vielmaiņas procesā organisms uzņemtās kalorijas pārvērš enerģijā, kas ķermeņa pilnvērtīgai funkcionēšanai tik ļoti nepieciešama. Tāpat vielmaiņa saistīta ar citiem dzīvībai svarīgiem procesiem, tostarp elpošanu, šūnu atjaunošanos u. tml.

Savukārt, lai tiktu skaidrībā, kas tad ir metabolais sindroms, kādu risku tas rada mūsu veselībai un kā to novērst, konsultējāmies ar "Veselības centru apvienības" endokrinoloģi Inesi Cari.

Tā nav slimība, bet gan slimību kopums

"Metabolais sindroms nav slimība. Varētu teikt, ka tas ir 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta slimību kopums. Par to sāka runāt pagājušā gadsimta beigās, un 1998. gadā Pasaules Veselības organizācija bija pirmā, kas izstrādāja metabolā sindroma definīciju," skaidro endokrinoloģe Inese Care. Lai cilvēkam varētu noteikt diagnozi "metabolais sindroms", jākonstatē izmaiņas vismaz trīs veselības rādītājos – izmainīts glikozes līmenis, paaugstināts asinsspiediens, lipīda līmeņa izmaiņas jeb dislipidēmija, centrālā tipa adipozitāte jeb aptaukošanās.

Runājot par metabolā sindroma izplatību, endokrinoloģe min – šobrīd dažādos endokrinoloģiskajos pētījumos izplatība ir noteikta diezgan liela. Visā cilvēku populācijā 20 līdz 25 procentiem ir metabolais sindroms. No tā izriet, ka aptuveni katrs ceturtais vai piektais cilvēks pasaulē cieš no metabolā sindroma. "No maniem pacientiem (pieaugušajiem) puse ir diabēta pacienti, bet aptuveni desmit procentiem pacientu ir liekais svars, kas draud izraisīt cukura diabētu. No tā izriet – apmēram 60 procenti pacientu manā kabinetā ir ar lieko svaru un metabolo sindromu," atklāj speciāliste.