Pastāv divas hipotēzes par pavasara noguruma izcelsmi. Tatjana Ļiņova, "Veselības centra 4" filiāles "Anti-Aging Institute" dermatoloģe un imunoloģe, skaidro: "Pirmā hipotēze ir saistīta ar hormonu ciklu. Cilvēka piemērošanās jeb adaptīvos mehānismus regulē hormoni. Nakts režīmā izstrādājas hormons melatonīns, bet dienas laikā – serotonīns. Pavasara sākumā, kad dienas kļūst garākas, enerģijas resursi ātri tiek izsmelti. Mūsu adaptīvajam mehānismam vajag pāris nedēļu, lai pārslēgtos no nakts uz dienas režīmu, pārejot uz vasaras laiku. Savukārt otra hipotēze vēsta par to, ka uz pavasara pusi esam izsmēluši organisma vitamīnu un minerālvielu rezerves, līdz ar to neesam enerģiski un spēka pilni."
Saskaroties ar pavasara nogurumu, neatkarīgi no tā izcelsmes ne vienmēr ir jāķeras pie radikāliem vai medikamentu risinājumiem – daudz iespējams paveikt, izmantojot dabas dotos resursus un veltot vairāk rūpju pašsajūtas uzlabošanai šajā pārejas periodā. Tāpat arī talkā var nākt mūsdienu tehnoloģijas un rīki.