sieviete kamera influencere
Foto: Shutterstock
Šķiet, ikviena no mums kaut reizi ir ļāvusi, lai uz kaut ko ''pierunā'' informācija sociālajos tīklos, piemēram, uz jaunu recepšu vai vingrojumu izmēģināšanu. Un tas nav nekas neparasts, ņemot vērā, ka vidusmēra cilvēks dienā pavada vairāk nekā divas stundas sociālo mediju platformās. Cik daudz patiesībā tās ietekmē mūsu lēmumus, un kādas ir lēmumu sekas?

Atbildes uz šiem jautājumiem vēl tiek meklētas, tomēr līdzšinējie pētījumi rāda, ka sociālie tīkli mūsu paradumus var izmainīt līdz nepazīšanai. Ja to ietekmē izmainām mūsu ārējo izskatu vai iegādājamies kādas lietas, piemēram, grāmatas, tehnoloģijas u. tml., lielākoties ietekmi izjūt mūsu maciņš, kas kļūst plānāks. Taču, kas notiek, ja sociālajos tīklos redzamajam ļaujam pilnībā izmainīt mūsu dzīvesveidu? Šajā gadījumā, lēmumus pieņemot neapdomīgi, uz spēles ir likta mūsu veselība.

Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar portāla ''Health Line'' ekspertu izvirzītajiem trīs jautājumiem par to, kā gan negatīvi, gan pozitīvi sociālie mediji ietekmē mūsu lēmumus par veselību.

Atceries – lai arī dažkārt sociālie mediji ir lieliska vieta, kur meklēt pēc padoma, tomēr nopietnu veselības problēmu gadījumā vislabāko padomu spēs sniegt tikai ārsts.

Kā sociālie mediji ataino veselību?

Foto: Shutterstock

Neapšaubāmi ir teju neiespējami apskatīt kāda sava sociālā tīkla laika līniju un neieraudzīt nevienu veselīgas maltītes foto vai pagatavošanas pamācības video. Nereti šāds saturs mūs iedvesmo arī vakariņās pagatavot kaut ko līdzīgu vai jau iecerētajam pievienot kādu veselīgu papildinājumu. Tāpat šāds saturs palīdz arī paplašināt gan uzturu, gan zināšanas par ēdienu un to gatavošanu.

Līdzīgi ir arī ar saturu, kas ataino fiziskās aktivitātes. Redzot citus, kam ir izdevies sasniegt savu mērķi svara zaudēšanā vai, iespējams, palielināšanā, neapzināti arī mums parādās motivācija gan uzsākt aktīvu dzīvesveidu, gan to turpināt, lai arī mūsu mērķis kļūtu par īstenību.

Negatīvais: Sociālie mediji var veicināt nerealizējamas cerības

Neskatoties uz to, ka skaistās fotogrāfijas sociālajos medijos var iedvesmot pārmaiņām, reizēm tajās redzamie perfektie ķermeņi un šķietami perfektais dzīvesveids var radīt sajūtu, ka to spēj tikai retais. Dietoloģe Erina Palinski-Veida skaidro: ''Sociālie mediji var radīt iespaidu, ka veselīgu maltīšu pagatavošana neprasa nekādu piepūli. Taču brīdī, kad cilvēks to izmēģini un atskārš, ka tas nav nemaz tik vienkārši, var rasties sajūta, ka viņš kaut ko dara nepareizi. Tas savukārt var mudināt padoties.''

Tāpat, ikdienā sekojot līdzi satura radītājiem, kas nemitīgi slavē ķermeņa slaidumu un veselīgu uztura, var pieaugt stress. Šāds saturs mudina nepārtraukti tiekties pretim veselīgam dzīvesveidam, taču kādā brīdī ķermenis tam sāk protestēt, pieprasot atpūta. Savukārt, ja ļaujam sev mirkli atslodzes, bet tikmēr ieraugam sociālo tīklu ziņu lentē kārtējo veselīga dzīvesveida slavinātāju, varam sākt apšaubīt savu lēmumu atpūsties.

Kā sociālie mediji ļauj mums runāt par veselību?

Foto: Shutterstock

Lai arī saskarsme ar citiem internetā, neredzot viņu sejas, tiek kritizēta, sociālo mediju anonimitātei ir arī savas priekšrocības. Piemēram, ja cilvēks cieš no kādas veselības problēmas, par kuru baidās vai kautrējas runāt ar tuviniekiem, nepieciešamo atbalstu viņš var saņemt dažādās domubiedru grupās. Protams, jāņem vērā, ka ieteikumus, kā veselību uzlabot, gan vajadzētu uzklausīt tikai no ārsta. Taču emocionālais atbalsts arī no anonīmiem cilvēkiem var radīt fiziskus uzlabojumus, tādējādi uzlabojot cilvēka veselību kopumā.

Negatīvais: Sociālajos medijos valda daudz negatīvisma

Šķiet, ikviens vismaz reizi ir saskāries ar sociālo tīklu īpaši nepatīkamo pusi – lietotājiem, kas vairo negatīvismu, citus nopeļot. Ja tu esi emocionāli spēcīga, anonīmie un negatīvie komentāri, visticamāk, nekādu iespaidu uz tevi neatstās. Taču jutīgākam cilvēkam tas var sāpēt. Tāpat, ja tu kādā domubiedru grupā meklē atbalstu, bet citi, piemēram, koncentrējas uz tavu veselības problēmu negatīvajām sekām vai sūdzas par to, cik grūti ir pievērsties veselīgam dzīvesveidam, gribot negribot tas tevi negatīvi ietekmē. Iespējams, pat izraisa ne tikai emocionālas, bet arī fiziskas negatīvas sekas.

Cik patiesībā pieejams ir sociālo mediju saturs, kas pievēršas veselībai?

Foto: Shutterstock

Neapšaubāmi sociālie mediji mūsdienās ir aizstājuši daudz informācijas resursu, piemēram, pavārgrāmatas, kurās smelties iedvesmu receptēm, vai enciklopēdijas, kurās meklēt atbildes uz ar veselību saistītiem jautājumiem. Lai gan internets ir ļoti ērts rīks, ar kura palīdzību ātri un ērti atrast nepieciešamo informāciju, nereti tas palīdz atrast citus rīkus vai palīgus. Piemēram, grāmatas, kas iedvesmo un sniedz realizējamus padomus veselīgam dzīvesveidam.

Negatīvais: Sociālie mediji var reklamēt viltus ekspertus un neveselīgus produktus

Šobrīd influenceri jeb ietekmētāji ir iecienītākie cilvēki, kuru ieteikumus ņemam vērā. Taču to darot, nepieciešams talkā ņemt kritisko domāšanu, lai saprastu, vai viņu sniegtā informācija ir patiesa un vērtīga, vai tomēr influencera vienīgā ''eksperta'' kvalifikācija ir viņa daudzie sekotāji. Tādējādi iespējams izvairīties ne tikai no bezjēdzīgas maciņa iztukšošanās, bet arī veselības sabojāšanas, piemēram, pārlieku sevi nodzenot sporta zālē vai drastiski izmainot savu uzturu.

Tāpat influenceru atainotais var neapzināti mudināt uz neveselīgām izvēlēm. Piemēram, 2018. gadā veikts pētījums rāda, ka bērni, kas vietnē ''Youtube'' skatījās video, kuros ietekmētāji ēd neveselīgu pārtiku, ikdienā uzņēma par 300 kalorijām vairāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!