Kas kopīgs čukstiem, lappušu pāršķiršanai un nagu piesitieniem pie galda? Un kā ar lēnām roku kustībām, ziepju izjustu sagriešanu gabaliņos un matu ķemmēšanu? Ja esi no tām, kas izjūt ASMR (no angļu val. Autonomous sensory meridian response), noteikti varēsi atpazīt, ka visas šīs šķietami ikdienišķās skaņas un skati ir ASMR pieredzes "iedarbinātāji".
ASMR, kas ir saīsinājums no garāka nosaukuma, kuram latviski vēl precīza tulkojuma nav, ir sajūtas, kas rodas autonomi, nesaistīti, bet reaģējot uz vizuālu, dzirdes vai kādu citu stimulu. Nosaukumu "ASMR" 2000. gadu vidū izdomāja entuziasts, kurš cerēja, ka klīniski skanīgs nosaukums piešķirs leģitimitāti tam, kas tajā laikā tika uzskatīts par nišas pieredzi. Gadu gaitā ASMR ir kļuvusi par populāru interneta fenomenu, iedvesmojot miljoniem "YouTube" videoklipu un neskaitāmus blogu rakstus, bet psiholoģijas jomā tas vēl nav plaši pētīts.
Daudzus tāda tipa video var vērot šajā kanālā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!