Psiholoģe Melānija Grīnberga portālā klāsta, ka satraukumu un bažas dažādos avotos skaidro nedaudz atšķirīgi, bet šīs sajūtas ir saistītas ar kreisās smadzeņu puslodes darbību un liedz saskatīt kopainu. Dažos gadījumos tas var darboties kā aizsargmehānisms, jo kopaina var izrādīties vēl biedējošāka nekā bažu izraisītājs. Satraukums palīdz radīt ilūziju, ka cilvēkam ir lielāka kontrole par nākotnes notikumiem. Tāpat cilvēki nereti nespēj atbrīvoties un tikt vaļā no bažām, jo viņos ir bailes, ka tā tiks zaudēta modrība brīdī, kad viņus pārsteigs kāds nepatīkams notikums. Tādā ziņā neliels satraukums patiesi var izrādīties pozitīvs. Tāpat satraukšanās var palīdzēt paskatīties uz problēmu jaunā gaismā.
Tomēr bažām, īpaši, ja tās ir pārmērīgas, piemīt arī ēnas puse. Bažas var aktivizēt stresa palielināšanos, liekot cilvēkam prātot par arvien lielāku un lielāku skaitu negatīvu iznākumu. Viena nepatīkama doma raisa nākamo, un satraukums pieaug. Ļaušanās šīm sajūtām var radīt pārliecību, ka tieši pašlaik notiek sliktākā iespējamā scenārija īstenošanās. Lai satraukums nekļūtu par slogu, kas kontrolē tavu dzīvi un liek krist panikā, ir būtiski mācīties to pārvaldīt arī situācijā, kad šķiet – apkārt notiekošo tu nespēj ietekmēt nekādā veidā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
