Sāpīgās nagu traumas: kāpēc tās veidojas un kā tās ārstē

Nagus var traumēt dažādos veidos. Bieži vien tās ir akūtas traumas, kad uz naga uzkrīt kāds priekšmets vai nejauši sanāk to atsist pret kādu durvju stenderi vai citu vietu. Tad zem naga rodas asinsizplūdums jeb hematoma. Taču traumas var rasties arī ilglaicīgu darbību rezultātā. Nereti ar šādām problēmām saskaras sportisti, kas biežāk ir kustībā. Piemēram, tenisistiem vai basketbolistiem mēdz ciest lielie pirksti. Traumas veidojas arī pēc garām pastaigām, slēpošanas vai noskrietiem maratoniem. To, ka nags ir cietis, sākumā var pat nepamanīt. Ja trauma nav bijusi akūta, zilums parādās vien pēc dažām stundām vai pat dienām.

Neskatoties uz to, vai ievainojums ir nopietns vai nav, izjūtas pēc naga sasišanas ir visai līdzīgas. Visbiežāk jūtamas intensīvas, asas sāpes. Dažkārt tās izstarojas pat citviet kājā, piemēram, potītē. Pēc traumas arī var būt diskomforts, liekot svaru uz ievainotās vietas. Sāpes ir tik lielas, jo visbiežāk reizē arī tiek savainots kājas pirksts, kurā atrodas daudz nervu.

Nagu traumas var izraisīt arī nepareizu apavu valkāšana. Piemēram, problēmas var veidoties sievietēm, kuras valkā augstpapēžu kurpes vai apavus, kuri ir neatbilstoši platumā vai dziļumā. “Šādi apavi var izraisīt naga plātnes atdalīšanos no stūrīšiem,” skaidro Latvijas Podologu biedrības valdes priekšsēdētāja Tatjana Ivanova. Ne vienmēr nags pēc traumas asiņos. Nagu augšanas centra bojājumu dēļ var veidoties arī naga sabiezējums. Cietis nags var sākt arī šķelties. Pēc traumas viss nags var kļūt vaļīgs un ar laiku nokrist. Tas visbiežāk ir īslaicīgs stāvoklis, un pāris mēnešu laikā nags ataug.

Gadījumā, ja sanācis atsist nagu, ne vienmēr jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista, taču tad rūpīgi jāvēro jebkādas izmaiņas, kas ar to notiek. “Ja ir sausā hematoma, trauma nav tik traģiska, kā arī naga plātne neatdalās no raga gultnes, tad principā nav jāsatraucas. Taču ir jāvēro hematomas attīstība — vai parādās kāda infekcija vai ne. To cilvēks pats var novērtēt,” stāsta Ivanova. “Ja hematoma ir šķidra, tad noteikti jāvēršas pie speciālistiem. Tad tomēr ir lielas sāpes, arī lielāks risks, ka jaunais nags būs traumēts un melns, nebūs tik gluds un foršs kā iepriekšējais.” Podoloģe atklāj, ka mazajās traumās, kas izveidojušās nagu stūrīšos, var arī izveidoties bakteriālās vai sēnīšu infekcijas. “Tāpēc šādi nagi būtu jākopj pie speciālista,” uzskata Ivanova.

Ja vien trauma nav pārāk liela, cietušos nagus drīkst lakot ar nagu laku. “Ja ir sausā hematoma, tad tā parastā nagu laka neko nemaina. To var lietot bez nekādām problēmām. Tādus nagus nedrīkst lakot ar hibrīdlakām vai izmantot gēlu, kas žūst UV staru lampā. Šādas lakas to traumu vēl nopietnāku padara,” teic Ivanova. Ja speciālists nav informēts par traumu, kaut ko pārāk daudz vai nepareizi novīlē, tad var izveidoties dziļas infekcijas. Stipri spiežot naga sakni, cieš mīkstais raga slānītis.

Nagu atlabšanas process var būt diezgan ilgs - no sešiem mēnešiem līdz pat diviem gadiem. Podoloģe atzīst — to nekādi nevar paātrināt. “Ātrāk izārstēt nevar neko. Naga plātnei ir savs fizioloģiskais maiņas process un ilgums. Diemžēl to nevar atjaunot ātrāk.” Taču Ivanova teic, ka ir iespējams izvairīties no komplikācijām. “Ja cilvēks laicīgi sāk pievērst uzmanību pēdu anatomiskām izmaiņām, sāk valkāt pareizos apavus, tad no traumām var izvairīties. Tas ir fakts. Protams, ja traumu pareizi ārstē pie podologa vai dermatologa, tad ir daudz mazākas sāpes, tas arī prasa mazāku ieguldījumu ārstēšanā. Visbiežāk ar tādām traumām sākumā strādā podologi. Un ārsts uzreiz redz, vai vajag piesaistīt vēl kādu citu speciālistu,” skaidro Ivanova.

Traumēta naga ārstēšana notiek dažādi — atkarībā no tā, cik ļoti nags ir cietis. Podologs var nagā iedurt sterilizētu adatu, lai no tā iztecētu asinis un samazinātos spiedošā izjūta. Pēc tam pēdu vēlams iemērcēt sālsūdens vanniņā. Pēc tam nagu apsaitē ar aptiekā nopērkamu pārsēju. Ar pašdarbīgu ārstēšanos nevajadzētu aizrauties — vislabāk ir laicīgi vērsties pie ārsta, kas vislabāk zinās, ko nepieciešams darīt. Smagākos gadījumos var nākties piesaistīt arī traumatologu, kā arī veikt rentgenu. Pastāv iespēja, ka zem naga ir noticis kaula lūzums.

Veseli un stipri nagi ir indikators labai veselībai. Ja bieži nākas traumēt nagus, iespējams, ir vērts padomāt par saviem ikdienas paradumiem. Portāls “Health Line” ir apkopojis ieteikumus, kā stiprināt savus nagus.

Vispirms — jāatceras par ūdens dzeršanu. Ja nav pietiekami daudz mitruma, nagi var kļūt trausli, sākt plīst un lobīties. Nenoliedzami, svarīgs ir arī uzturs. Ikdienas maltītēm ir jābūt sabalansētām un bagātām ar vitamīniem un minerālvielām. Arī pārāk bieža nagu lakošana un apstrāde var padarīt nagus trauslākus, tāpēc ar to nevajadzētu aizrauties pārāk bieži. Ja tomēr gribas tos ik pa laikam nolakot — dari to, taču neaizmirsti pēc tam nagiem ļaut “atpūsties”. Uzmanību pievērs arī nagu garumam — labāk tos saglabāt īsus, jo gari nagi lūst biežāk. Atsevišķos gadījumos var lietot ārstniecisko laku, kas uzlabo nagu elastīgumu. Taču no nagu stiprinātājiem labāk izvairīties - nereti pēc to lietošanas nagi lūst vēl vairāk.