<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@claybanks'>Clay Banks</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Laikā, kad sabiedrība tiek aicināta pastiprināti ievērot higiēnu – regulāri mazgāt un dezinficēt rokas, cilvēkiem ar problemātisku ādu var rasties papildu problēmas. Cītīgās mazgāšanas rezultātā āda var kļūt sausa, sprēgāt un sāpēt. Kā no tā izvairīties un kam jāpievērš uzmanība ziepju un dezinficējošo līdzekļu sastāvā, vaicājām dermatoloģei Elīnai Ozolai.

Kā skaidro Ozola, bieža roku mazgāšana, tajā skaitā arī dezinficēšana, izjauc ādas dabīgo aizsargbarjeru – tā vairs neražo dabīgos mitrinošos faktorus, lipīdu slānis kļūst plānāks, bet āda – sausāka. "Ja āda kļūst sausa, to var salīdzināt ar sausu zemi. Rodas plaisas, kas ir ieejas vārti dažādiem ārējās vides alergēniem, kairinātājiem," tā speciāliste.

Lai ādu pasargātu un pēc izteiktās roku higiēnas ievērošanas tā nekļūtu pārlieku sausa, noteikti jāparūpējas par tās mitrināšanu. Jo būs mitrinātāka, pabarotāka āda, jo mazāka kairinājuma un iekaisumu iespējamība, skaidro dermatoloģe.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!