<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@claybanks'>Clay Banks</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Laikā, kad sabiedrība tiek aicināta pastiprināti ievērot higiēnu – regulāri mazgāt un dezinficēt rokas, cilvēkiem ar problemātisku ādu var rasties papildu problēmas. Cītīgās mazgāšanas rezultātā āda var kļūt sausa, sprēgāt un sāpēt. Kā no tā izvairīties un kam jāpievērš uzmanība ziepju un dezinficējošo līdzekļu sastāvā, vaicājām dermatoloģei Elīnai Ozolai.

Kā skaidro Ozola, bieža roku mazgāšana, tajā skaitā arī dezinficēšana, izjauc ādas dabīgo aizsargbarjeru – tā vairs neražo dabīgos mitrinošos faktorus, lipīdu slānis kļūst plānāks, bet āda – sausāka. "Ja āda kļūst sausa, to var salīdzināt ar sausu zemi. Rodas plaisas, kas ir ieejas vārti dažādiem ārējās vides alergēniem, kairinātājiem," tā speciāliste.

Lai ādu pasargātu un pēc izteiktās roku higiēnas ievērošanas tā nekļūtu pārlieku sausa, noteikti jāparūpējas par tās mitrināšanu. Jo būs mitrinātāka, pabarotāka āda, jo mazāka kairinājuma un iekaisumu iespējamība, skaidro dermatoloģe.

"Ideālā gadījumā pēc katras roku mazgāšanas un dezinficēšanas būtu nepieciešams lietot roku ādu mitrinošos līdzekļus. Pareiza rīcība – nomazgāt rokas ar ziepēm, nosusināt vai noslaucīt, dezinficēt, nogaidīt 20-30 sekundes, lai dezinfekcijas līdzeklis izreaģē, un tad uzklāt ādu mitrinošu krēmu vai losjonu," iesaka Ozola.

Foto: EPA/Scanpix/LETA

Dermatoloģe norāda, ka krēmu un losjonu lietošana pēc mazgāšanas var palīdzēt gan pret ādas sausumu, gan sprēgāšanu. "Tomēr, ja ir sākusies plaisāšana, rokas ir sāpīgas vai pat asiņojošas, vēlams vērsties pie dermatologa, jo šajā gadījumā, iespējams, nepieciešama arī medikamentoza terapija." Ozola informē, ka šobrīd Latvijā kvalitatīvas dermatologu konsultācijas pieejamas arī tiešsaistē, neizejot no mājas.

Uz jautājumu, vai dezinfekcijas līdzekļi rokas sausina vairāk nekā ziepes un ūdens, speciāliste uzsver: "Gan ziepes, kas ir sārmaina vide, gan dezinfekcijas līdzekļi ar tajā esošo spirtu, ir sausinoši. Salīdzināt šos abus ir diezgan grūti, jo dezinfekcijas līdzekļiem pievieno glicerīnu, alveju, tāpat ziepēm – dažādus taukvielas, kas palīdz ne tikai attīrīt, bet arī aizsargāt ādu."

Lai varētu uzskatīt, ka līdzeklis izdara nepieciešamo darbu – attīra ādu no nevēlamās mikrofloras, etilspiram sastāvā ir jābūt vismaz 70 procentiem. "Lai tas būtu mazāk sausinošs, ir labi, ja sastāvā ir glicerīns, alveja, kas nedaudz nomierina un mitrina ādu," tā Ozola.

Savukārt, runājot par ziepēm, dermatoloģe iesaka izvēlēties mazgāšanas līdzekļus bez parabēniem, krāsvielām un smaržvielām, kas ir piemēroti sausai un jutīgai ādai, jo bieži vien tieši pievienotās krāsvielas un smaržvielas var būt par iemeslu vēl lielākam ādas iekaisumam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!