Nav svarīgi, vai tu šīs 30 minūtes ik dienu pavadi, ejot uz darbu, pastaigājoties pa tuvāko mežu vai gar jūras krastu. Svarīgi ir tas, ka tu tās velti staigāšanai, jo tas palīdz ne tikai panākt jau uzskaitīto – zaudēt svaru, dzīvot veselīgāk un ilgāk –, bet arī samazināt asinsspiedienu, hronisku saslimšanu risku un daudz ko citu. Būtiski arī, ka tev nav nepieciešama iepriekšēja fiziskā sagatavotība un speciāls sporta inventārs, pastaigai tev pietiks vien ar ērtiem sporta apaviem, brīvu laiku un gribasspēku.
Ja līdz šim nosauktais tevi vēl nav pārliecinājis doties svaigā gaisā, iedvesmojoties no portāla "Prevention", piedāvājam iepazīties ar citiem ieguvumiem, kurus var sniegt pastaigas.
Tikai atceries – nupat Ministru kabinets noteicis jaunus ierobežojumus koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ierobežošanai, kas paredz – turpmāk pulcēšanās publiskās iekštelpās un ārtelpās ir ierobežota līdz diviem cilvēkiem un ar divu metru atstarpi no pārējiem. Izņēmums skaita ziņā ir vienas ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras veic darba vai dienesta pienākumus. Tāpēc, ja dodies pastaigāties, vislabāk to darīt vienatnē vai pārī ar kādu.
Var uzlabot gremošanas sistēmas darbību
Regulāras pastaigas var uzlabot zarnu kustību, tādējādi uzlabojot gremošanas sistēmas darbību. Tara Aleičamī, Amerikas vēža ārstēšanas centra fizioterapeite, atklāj: "Viena no pirmajām lietām, kuru aicina darīt ikvienu pacientu pēc vēdera operācijas, ir staigāt, jo pastaigu laikā tiek nodarbināti muskuļi, kas palīdz iekustināt kuņģa–zarnu trakta sistēmu."
Var uzlabot garastāvokli un veicināt radošumu
Tāpat, neskatoties uz to, vai jūties iestrēgusi kādā darba uzdevumā vai šķiet teju neiespējami atrast kādas problēmas risinājumu, pētījumi rāda – izkustēšanās arī šajā reizē var palīdzēt. 2014. gadā žurnālā "The Journal of Experimental Psychology, Learning, Memory and Cognition" publicēts pētījums atklāj, ka pastaigas var rosināt radošumu. Tā laikā pētnieki lūdza cilvēkiem risināt radošus uzdevumus: izpildes laikā vieni sēdēja, bet citi staigāja – staigājošie izrādījās daudz radošāki nekā sēdošie.
Var palīdz dedzināt kalorijas
Individuālā trenere Ariela Asevoli papildina: "Ikdienas pastaigas palielina vielmaiņas ātrumu, sadedzinot vairāk kaloriju un novēršot muskuļu zaudēšanu, kas ir īpaši svarīgi, mums novecojot." Kas pastaigās ir pats labākais? Tām nav nepieciešama trenažieru zāle vai speciāls sporta inventārs. Tāpēc ik vakaru vai rītu atrodi laiku vismaz pusstundu ilgai pastaigai svaigā gaisā.
Var palīdzēt samazināt hronisku slimību risku un uzlabot miega kvalitāti
Savukārt, ja esi viena no tiem, kam patīk regulāras fiziskās aktivitātes, visticamāk, būsi jau pamanījusi – miega kvalitāte ir uzlabojusies. 2019. gadā Oksfordas akadēmiskajā žurnālā "Sleep" publicēts pētījums atklāj, ka sievietes pēcmenopauzes periodā, kas ikdienā veica vieglas vai vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes, naktī gulēja labāk nekā mazkustīgas sievietes. Tāpat pastaigas var mazināt sāpes un stresu, kas arī var izraisīt miega traucējumus.
Var aizkavēt varikozo vēnu rašanos
Ja tu jau ciet varikozu vēnu dēļ, regulāras pastaigas var palīdzēt atvieglot to radīto pietūkumu un sāpes. Savukārt, ja tev ir ģenētiska nosliece uz varikozām vēnām vai citām vēnu slimībām, pastaigas var palīdzēt aizkavēt slimības rašanos.
Var palīdzēt mazināt locītavu sāpes
2019. gadā žurnāls "The American Journal of Preventive Medicine" publicēja informāciju par pētījumu, kurā piedalījās 1564 cilvēki ar locītavu sāpēm vecumā virs 49 gadiem. Katram pētījuma dalībniekam tika lūgts reizi nedēļā doties vienu stundu garā pastaigā. Tie, kuri neizpildīja dotos norādījumus, atklāja, ka pastaigājas lēnāk un viņiem ir apgrūtinātas kustības. Turpretim tiem, kuri izpildīja visus pētījuma nosacījumus, kustīgums uzlabojās.
Var uzlabot imūnsistēmu
Arī nesen Pasaules Veselības organizācijas žurnālā "Chronic Respiratory Disease" publicēts pētījums rāda, ka pastaigas pacientiem ar hroniskām obstruktīvām plaušu slimībām (HOPS) var palīdzēt samazināt slimības smaguma un mirstības risku. Cilvēkiem, kuri cieš no HOPS, parasti ir liekais svars vai aptaukošanās – tas tāpēc, ka slimības dēļ viņi nespēj ilgstoši vingrot, jo intensīvu kustību laikā ir apgrūtināta elpošana. Taču pastaigas var mazināt HOPS simptomus, sirds un asinsvadu slimību, kā arī metabolā sindroma risku.
Vēl būtiski pieminēt, ka šobrīd imunitātes stiprināšana ir īpaši svarīga, tāpēc dienā atvēli vismaz pusstundu laika, lai dotos nelielā pastaigā. Savukārt šajā rakstā atradīsi vēl citus veidus, kā vari stiprināt savu imūnsistēmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
