vīrietis veselība stress
Foto: Shutterstock
Laiku pa laikam izjust stresu ir normāli, neskatoties uz to, vai trauksmi rada nepatīkama darba diena vai šobrīd tik ļoti aktuālās ziņas par koronavīrusa pandēmiju. Taču, ja satraukums saglabājas vai pat palielinās vairāku dienu vai pat nedēļu garumā, stress var negatīvi ietekmēt veselību. Tāpēc ir svarīgi iemācīties atpazīt stresa izraisītāju dažādās sejas un zināt paņēmienus, kā kaitnieka ietekmi mazināt.

Amerikas Psiholoģijas asociācija izdala trīs stresa kategorijas: akūts – vienreizēja un dzīvi mainoša notikuma izraisīts, piemēram, tuvinieka nāve; akūts un epizodisks – rodas puslīdz regulāri, saskaroties ar nepatīkamām situācijām; hronisks stress – izraisa pastāvīgas problēmas, piemēram, finanses, traumas vai slikta darba vide.

Taču pirms ķerties klāt stresa pārvaldīšanai, vispirms nepieciešams identificēt tā izraisītāju. Turpinājumā, iedvesmojoties no portāliem ''Reader's Digest'' un ''The Healthy'', piedāvājam iepazīties ar iespējamajiem stresa izraisītājiem un paņēmieniem, kas var palīdzēt ar tiem cīnīties.

Dzīve pilsētā


2011. gadā žurnālā ''Nature'' publicētais pētījums rāda – dzīve pilsētā ir saistīta ar lielāku garastāvokļa traucējumu un trauksmes risku. Tā laikā pētnieki atklāja, ka skaņas, smaržas un pilsētas dzīves pieredzes ietekmē mandeļveida kodols jeb amigdala un pieres daiva – divas smadzeņu zonas, kas regulē emocijas un stresu. Viens no veidiem, kā samazināt pilsētas dzīves radīto stresu, ir pārcelšanās uz mierpilnāku vietu vai vismaz regulāra atpūta, tostarp atvaļinājuma veidā.

Bērnības trauma


Tādas bērnības traumas kā automašīnas avārija, seksuālā vardarbība, dabas katastrofas un citi notikumi var izraisīt mūža garumā paliekošas sekos, tostarp nespēju regulēt emocijas, koncentrēšanās grūtības, atmiņas problēmas un hronisku stresu. Lai pārvaldītu bērnības traumas radīto stresu, pie tā jāsāk strādāt jau bērnībā. Taču ļoti daudzi pieaugušie cīnās ar neatrisinātām problēmām, kuru sakne meklējama jaunības dienās. Tieši psihoterapija var palīdzēt šos stresa zemūdens akmeņus atrast un piemeklēt rīkus tā mazināšanai.

Tāpat šajā gadījumā var palīdzēt ilgtermiņa vai īstermiņa medikamentozā terapija. Taču ņem vērā, ka tikai speciālists tev spēs piemeklēt labāko ārstēšanās veidu.

Apkārtējā vide


Foto: Shutterstock
Apkārtējās vides radītā trauksme ir stresa veids, kas var būt hronisks un kuru var pastiprināt konkrētajā brīdī notiekošās norises, piemēram, šī brīža koronavīrusa pandēmija. Šī trauksme var likt par sevi manīt ik reiz, kad ieslēdz ziņas vai dzirdi par kāda cita nelaimi. Būtiski saprast, ka apkārtējās vides radītā trauksme nebūt nav empātijas paveids, bet gan stresa piesātināta reakcija uz sliktām ziņām. Un šo trauksmi var izraisīt teju jebkas – piemēram, ziņas par nelielu laupīšanu, kas var novest pat pie bailēm, ka tas var notiks ar tevi vai tev mīļajiem cilvēkiem.

Psihoterapeite Frena Valfiša skaidro: ''Cilvēkiem, kuri cieš no apkārtējās vides radītās trauksmes, nav izveidojusies psiholoģiska un emocionāla barjera. Tādēļ viss, ko viņi dzird vai redz, viņus ietekmē īpaši spēcīgi.'' Lai mazinātu šo trauksmi, būs nepieciešams darbs ar un rūpes par sevi, kā arī nenāks par ļaunu samazināt dienas laikā patērēto ziņu daudzumu. ''Tāpat var palīdzēt izvairīšanās no negatīviem cilvēkiem un pozitīvas attieksmes saglabāšana,'' papildina Valfiša.

Darbs


Foto: Shutterstock
Pasaules Veselības organizācija skaidro – ar darbu saistīts stress var izraisīt veselības pasliktināšanos, samazināt produktivitāti un izskaust motivāciju. Tāpat šāds stress palielina nelaimes gadījumu skaitu darba vietās. 2017. gadā žurnālā ''Preventive Medicine'' publicēts pētījums rāda – ilgstošs ar darbu saistīts stress var palielināt specifisku vēža veidu attīstību, tostarp plaušu, resnās un taisnās zarnas, kuņģa un Ne-Hodžkina limfomu, atklāj psihoterapeite Valfiša.

Viens no veidiem, kā samazināt darba izraisītu stresu, ir nodoties fiziskajām aktivitātēm – katru dienu pa 30 minūtēm. Tā var būt pastaiga pusdienu pārtraukuma laikā vai ceļš mājup. Tāpat par ļaunu nenāks izvairīties no tenkām ar kolēģiem – jo mazāk nepatīkamu runu un sajūtu darbā, jo labāk jutīsies. Ja tomēr tevi kaut kas darba vietā nomāc, neizgāz žulti pār kolēģiem, bet mierīgi aprunājies par savām rūpēm ar priekšnieku.

Bērnu audzināšana


Foto: Shutterstock
Neapšaubāmi, bērnu audzināšana un stress iet roku rokā, un tas var svārstīties no bažām par mazuļa attīstību līdz pat augstskolas absolventa nesekmīgajiem darba meklējumiem. Un, ņemot vērā, ka bērnu audzināšanas stress var būt visaptverošs, tas var mazināt spēju izbaudīt dzīvi. Protams, neviens vecāks līdz pat savai mūža pēdējai dienai nebeigs satraukties par savu bērnu veselību un labklājību, bet ir iespējams un pat ļoti nepieciešams šo stresu samazināt.

Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir veselīgu ieradumu uzsākšana, kur fiziskās aktivitātes, atpūta un veselīgs uzturs ir visa pamatā. Tāpat arī kvalitatīvs miegs ir būtisks, lai spētu atjaunot enerģiju un samazināt stresa radīto ietekmi. Savukārt, kad mūsu organisms ir atpūties, paēdis un laimes hormonu pilns, arī prāts jūtas labi, un no stresa nav ne miņas.

Finansiālas problēmas


Foto: Shutterstock
Brīdī, kad nespēj veikt ikmēneša kredītmaksājumus, atrast līdzekļus ģimenes aprūpei vai negaidītiem un steidzīgiem tēriņiem, stress ir neizbēgams. Tāpat šobrīd, kad pasaules ekonomika piedzīvo lejupslīdi, naudas problēmu radīts stress teju kļuvis par normu. Kāpēc tas ir bīstams? Tas var kļūt hronisks, rezultēties ar depresiju un bezpalīdzības sajūtu vai pat izraisīt sirds slimības.

Finansiālo problēmu izraisīto stresu nav viegli novērst, bet to mazināt var palīdzēt pozitīvas dzīvesveida izmaiņas. Piemēram, ja problēma ir bezdarbs, nenāks par ļaunu konsultēties ar karjeras konsultantu – ir iespējams atrast tādu, kas konsultēs bez maksas. Savukārt, ja tavi tēriņu paradumi prasa vairāk līdzekļu, nekā ik mēnesi algas dienā saņem, iespējams, jāvelta viens vakars, lai izprastu visus izdevumus un nolemtu, no kā iespējams atteikties.

Dzīves izmaiņas


Foto: Shutterstock
Neapšaubāmi, lieli dzīves notikumi, piemēram, tuvinieka nāve, traumas, slimība vai šķiršanās, var izraisīt stresu. Taču nereti pietiek arī ar nelieliem notikumiem, piemēram, pārvākšanos uz jaunu dzīvesvietu vai soda kvīts iegūšanu, kas var jau esošo stresa līmeni saasināt. Lai gan pilnībā izvairīties no dzīves notikumu radītā stresa nav iespējams, tu tomēr vari iemācīties to atpazīt, saprast, kāpēc tas rodas, un atrast veidus, kā ar to cīnīties vai vismaz mazināt.

Tam var palīdzēt veselīgas attiecības ar tuvajiem cilvēkiem – ģimeni, draugiem, mīļoto. Tāpat darbības, kas liek izjust prieku un citas pozitīvas emocijas, var palīdzēt aizgaiņāt trauksmi. Arī svaigs gaiss var palīdzēt izvēdināt galvu un atjaunot ar stresu nesaistītas domas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!