Neredzamā postītāja Laimas slimība. Pieredzes stāsti un ilgais ceļš līdz diagnozei

Laimas slimības izraisītājas ir noteiktas sugas baktērijas – borēlijas. Latvijā šīs baktērijas pārnēsā divu sugu ērces. Katru gadu ar Laimas boreliozi saslimst vidēji 200 līdz 600 Latvijas iedzīvotāji, liecina Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā atrodamā informācija. Līdz marta beigām Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā uz Laimas slimību izmeklētas 6 ērces, no kurām četras (66,7%) bija inficētas. Atšķirībā no ērču encefalīta, kad vīruss nonāk tieši asinīs, borēlijas no piesūkšanās vietas cilvēka organismā izplatās tikai pēc vairākām diennaktīm.

Visizplatītākais Laimas slimības simptoms ir ādas apsārtums, kas parādās vietā, kur ērce bija piesūkusies, pēc vienas līdz četrām nedēļām. Apsārtums var būt salīdzinoši liels – trīs līdz pieci centimetri diametrā un pat vairāk, pēc kāda laika tas pazūd. Retāk parādās arī simptomi, kas saistīti ar nervu sistēmu, locītavām un atsevišķos gadījumos arī sirdi. Nervu sistēmas traucējumi, kas izpaužas kā nogurums, galvassāpes, nelabums, svara zudums, neliela temperatūra vai sāpes roku, kāju locītavās, pakausī vai mugurā, var parādīties pāris nedēļas vai mēnesi pēc ērces piesūkšanās. Nopietnākos gadījumos pieaugušajiem iespējama arī daļēja sejas paralīze. Tas nozīmē, ka slimība ir izplatījusies jau tālāk par ērces koduma vietu. Turklāt ne vienmēr novērojams iepriekšminētais ādas apsārtums, kas būtiski apgrūtina slimības noteikšanu.

Ja ir aizdomas par saslimšanu ar Laimas slimību, vispirms jāvēršas pie ģimenes ārsta, nevis infektologa. "Tas vairāk attiecas uz slimības vieglākajām formām, kad ir izmaiņas tikai uz ādas. Visbiežāk ģimenes ārsts būs tas pirmais cilvēks, pat ja sūdzības ir komplicētākas," skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas virsārste Indra Zeltiņa.

Evita Bādere stāsta, ka viņa pavadījusi četrus gadus, staigājot no ārsta pie ārsta, līdz beidzot uzzināts patiesais sliktās pašsajūtas iemesls. "Tā kā visu bērnību pavadīju laukos, no ērcēm nebaidījos. Pārceļoties dzīvot uz pilsētu, pieaugot un apprecoties, joprojām ļoti bieži izvēlējos atpūsties pie dabas. 2016. gada vasarā man iekoda ērce. Nebija raksturīgā sarkanā apļa ap ērces koduma vietu, tāpēc nepievērstu tam uzmanību," atminas Evita. Pēc mēneša viņa uzzināja, ka ir stāvoklī. Sieviete stāsta, ka visu grūtniecības laiku jutās ļoti slikti, arī dzemdības un atkopšanās bija smaga, taču viņa to ignorēja, jo domāja, ka daudzas sievietes tā jūtas. Neilgi pēc dzemdībām Evitai atklāja labdabīgu audzēju krūtī. "Paralēli tam jutos ļoti nogurusi, ar tādu, šķiet, mākoni galvā. Bieži daudz ko aizmirsu, bieži mocīja uzmācīgas domas par to, ka ar mani vai bērnu var notikt kas slikts. Nāca dusmu lēkmes, un sevi nepazinu. Visam bonusā man ļoti sāka sāpēt kreisais plecs – tirpa rokas pirksti, roku nevarēju pacelt. Taču visu "norakstīju" uz stresu par krūts bumbuli un nakts barošanu, un jauno mammas lomu. Tā pagāja gads," stāsta Evita.