PMS ir ļoti dažādas pazīmes un simptomi, ieskaitot garastāvokļa svārstības, krūšu jutīgumu, alkas pēc ēdiena, nogurumu, aizkaitināmību un depresiju. Tiek lēsts, ka trīs no katrām četrām sievietēm, kam ir menstruācijas, piedzīvojušas kaut vienu premenstruālo sindromu.
Ginekoloģe un psihoterapeite Gunta Frīdenberga savulaik sarunā ar "Viņa" sacīja, ka sievietes bieži runā ar ārstu par PMS. Tiesa, parasti vizītes mērķis ir cits, tomēr tās laikā sieviete pastāsta par slikto pašsajūtu un tad kopā ar ārstu sāk meklēt risinājumu. Frīdenberga norādīja, ka viņas praksē nav bijis daudz ļoti smagu PMS gadījumu – lielākā daļa sieviešu var mazināt tā simptomus un uzlabot savu dzīvi ar izmaiņām uzturā vai dzīvesveidā. Ārste gan ir saskārusies arī ar smagākiem gadījumiem, kad sievietei nepieciešams sniegt kombinētu terapiju un izrakstīt arī vājus antidepresantus.
Menstruālais cikls ir dabiska dzīves sastāvdaļa. Tam nebūtu jāierobežo iespējas darīt visu to pašu, ko citās mēneša dienās. Bet, ja PMS rada problēmas baudīt dzīvi ar pilnu krūti, ir veidi, kā to pārvaldīt. Iedvesmojoties no portāliem “Medicine Net”, “Healthline” un “Web MD”, apkopojām galvenos PMS simptomus, to izraisītājus, kā arī veidus, kā to atvieglot un ārstēt.
Kā zināt, ka tevi skāris PMS
Apmēram 90% sieviešu kādā dzīves laikā piedzīvo PMS simptomus. Patiesais PMS biežums bieži tiek pārvērtēts, iekļaujot visas sievietes, kurām pirms menstruācijas rodas kādi fiziski vai emocionāli simptomi. Tiek lēsts, ka klīniski nozīmīgs PMS (vidēji smags vai smags un ietekmē sievietes funkcijas) rodas 20% līdz 30% sieviešu. Tas vissmagāk izpaužas sievietēm, kuras iesoļojušas ceturtajā dzīves desmitgadē. Smagākā PMS forma pazīstama arī kā PMDS jeb pirmsmenstruālais disforiskais sindroms, kas jau tiek uzskatīts par psihisku slimību. Amerikas Psihiatru asociācija raksturo PMDS kā smagu PMS formu, kurā īpaši izceļas dusmas, aizkaitināmība, trauksme vai spriedze. Tiek uzskatīts, ka šis stāvoklis ir aptuveni 3% līdz 8% sieviešu.
Kas izraisa vai veicina PMS
PMS cēlonis nav zināms, tomēr daudzi pētnieki uzskata, ka tas ir saistīts gan ar dzimumhormonu, gan serotonīna līmeņa izmaiņām menstruālā cikla sākumā.
Atsevišķos mēneša laikos estrogēna un progesterona līmenis paaugstinās. Šo hormonu līmeņa paaugstināšanās var izraisīt garastāvokļa svārstības, nemieru un aizkaitināmību. Olnīcu steroīdi arī modulē aktivitāti smadzeņu daļās, kas saistītas ar premenstruācijas simptomiem. Arī serotonīna līmenis ietekmē garastāvokli. Serotonīns ir ķīmiska viela smadzenēs un zarnās, kas ietekmē jūsu noskaņojumu, emocijas un domas.
PMS riska faktori:
- depresijas vai garastāvokļa traucējumu anamnēzē, piemēram, pēcdzemdību depresija vai bipolāri traucējumi
- PMS vēsture ģimenē
- depresijas vēsture ģimenē
- vardarbība ģimenē
- dažādu narkotisko vielu lietošana
- fiziska trauma
- emocionāla trauma
Saistītie nosacījumi ietver:
- dismenoreju ( menstruālus traucējumus)
- galvenos depresīvos traucējumus
- sezonālos afektīvos traucējumus
- ģeneralizētu trauksmi
- šizofrēnija
Sievietes ar citām veselības problēmām var novērot, ka tās pasliktinās pirms mēnešreizēm. Dažas no tām ir, piemēram, migrēnas galvassāpes, astma un alerģijas.
PMS pazīmes un simptomi
Šim sindromam ir piedēvēts ļoti daudz simptomu. Sievietēm PMS var būt dažāda ilguma un smaguma pakāpes no cikla uz ciklu. Visas tālāk apkopotās pazīmes var liecināt par PMS. Bet lielākajai daļai sieviešu ir tikai dažas no tām, ne visas.
Biežākie ar garastāvokli un uzvedību saistītie PMS simptomi ir:
- dusmas un aizkaitināmība,
- trauksme,
- spriedze,
- depresija,
- raudāšana,
- lietu aizmiršana,
- nespēšana fokusēt domas,
- nevēlēšanās atrasties sabiedrībā,
- paaugstināta jutība,
- pārspīlētas garastāvokļa svārstības.
Biežākās PMS fiziskās pazīmes un simptomi ir:
- nogurums,
- vēdera pūšanās (šķidruma aiztures dēļ),
- krampji,
- sāpes dažādās ķermeņa vietās (galva, muskuļi, locītavas),
- caureja,
- svara pieaugums,
- krūšu jutīgums,
- akne,
- miega traucējumi (pārmērīgi daudz vai par maz miega),
- apetītes izmaiņas (pārēšanās vai kāre pēc konkrēta ēdiena).
Kā jau iepriekš minējām, PMS ilgums sievietēm ir atšķirīgs. Lielākā daļa sieviešu simptomus izjūt dažas līdz vairākas dienas nedēļā pirms menstruāciju sākuma. Dažām sievietēm simptomi var būt īsāku vai garāku laika periodu, bet visbiežāk PMS simptomi sākas pēc ovulācijas, citiem vārdiem – mēneša menstruālā cikla vidus punkta.
Kā diagnosticēt PMS
Visnoderīgākais diagnostikas rīks ir menstruālā dienasgrāmata, kurā vairāku mēnešu laikā ieteicams dokumentēt fiziskus un emocionālus simptomus. Ja izmaiņas notiek konsekventi ap ovulācijas laiku un saglabājas līdz sākas menstruālā plūsma, tad, visticamāk, tev ir PMS. Menstruālā dienasgrāmata ne tikai palīdz veselības aprūpes speciālistam noteikt diagnozi, bet arī veicina pacientes labāku izpratni par viņas ķermeni un garastāvokli. Kad PMS diagnoze ir noteikta un saprasta, paciente var labāk tikt galā ar simptomiem.
PMS diagnosticēšana var būt sarežģīta, jo daudzi medicīniski un psiholoģiski apstākļi var atdarināt vai pasliktināt PMS simptomus. PMS diagnozes raksturīgā pazīme ir intervāls bez simptomiem. Ja šāda intervāla nav un simptomi saglabājas viscaur ciklam, tad PMS var nebūt pareizā diagnoze. PMS joprojām var būt klātesošs un saasināt simptomus, kas saistīti ar citām veselības problēmām, bet tas nevar būt vienīgais pastāvīgu vai neciklisku simptomu cēlonis. Lai noskaidrotu citus iespējamos simptomu cēloņus, ieteicams vērsties pie ārsta, kurš tad nozīmēs asins analīzes vai citus testus. Bet der zināt, ka nav tādu asins vai laboratorisko izmeklējumu, lai noteiktu, vai sievietei ir PMS. Kad tiek veikti laboratorijas testi, tos izmanto, lai izslēgtu citus apstākļus, kas var atdarināt PMS.
Vēl viens veids, kā palīdzēt noteikt PMS diagnozi, ir izrakstīt zāles, kas pārtrauc visas olnīcu darbības. Ja šie medikamenti atvieglo traucējošos simptomus, tad diagnoze, visticamāk, ir PMS.
PMS ārstēšanas metodes
PMS ārstēšana dažreiz var būt tikpat izaicinoša kā diagnozes noteikšana. Lai ārstētu šo stāvokli, ir izmantotas dažādas ārstēšanas metodes. Piemēram, ir metodes, kurām trūkst stingra zinātniskā pamatojuma, bet, šķiet, tās spēj palīdzēt dažām sievietēm, savukārt, citas ārstēšanas metodes, ar visu zinātnisku pamatojumu, ne visām pacientēm spēj palīdzēt. Pat ja to nevar pilnībā novērst, ir daudz veidu, kā sev palīdzēt un pārvaldīt PMS. Vispārēji ārstēšana sevī ietver veselīgu dzīvesveidu, tajā skaitā:
- vingrinājumu veikšanu,
- emocionāla atbalsta gūšanu pirmsmenstruālā perioda laikā,
- sāls ierobežošanu pirms menstruācijām,
- samazinātu kofeīna patēriņu pirms menstruācijām,
- smēķēšanas atmešanu,
- alkohola uzņemšanas ierobežošanu,
- rafinēta cukura patēriņa samazināšanu,
- tāpat daži pētījumi liecina, ka kalcija un magnija papildinājums uzturā var dot zināmu labumu.
Ja nekas no iepriekš minētā nepalīdz, vari lietot pretsāpju zāles, piemēram, ibuprofēnu vai aspirīnu, lai mazinātu muskuļu sāpes, galvassāpes un vēdera krampjus. Vari arī izmēģināt diurētisku līdzekli, lai apturētu vēdera uzpūšanos un ūdens svara pieaugumu.
Atceries! Pirms lieto zāles un uztura bagātinātājus, konsultējies ar ārstu un seko viņa norādījumiem!
PMS joprojām ir mīkla, ņemot vērā plašos simptomus un grūtības noteikt precīzu diagnozi. PMS cēloņus izskaidrot centušies vairāki pētnieki, ir attīstītas vairākas teorijas, tomēr neviena nav līdz galam pierādīta, un specifiskai PMS ārstēšanai joprojām trūkst stingra zinātniskā pamata. Nav ziņots, ka PMS būtu īpaši saistīts ar kādiem personības faktoriem vai specifiskiem personības tipiem.
Pareiza diēta, fiziskās aktivitātes un dzīvesveida izmaiņas var uzlabot vispārējo veselību un tādējādi mazināt simptomus. Lielākā daļa sieviešu spēj veiksmīgi kontrolēt savus PMS simptomus un turpināt dzīvot veselīgu un produktīvu dzīvi.