Postošais dūms – ja neizdodas deviņreiz atmest, mēģini arī desmito un vienpadsmito!

Smēķēšana skar teju visas orgānu sistēmas, taču vistiešāko un vislielāko ļaunumu tā nodara elpošanas sistēmai. "Nevienam smēķētājam nav veselu elpceļu. Smēķētāju elpceļos ir pastāvīgs iekaisums," teic Rīgas 1. slimnīcas pneimonoloģe Ilze Pētermane. "Smēķēšanas rezultātā bronhos notiek strukturālas pārmaiņas, tie sašaurinās, rodas obstrukcija, kas noved pie HOPS jeb hroniskas obstruktīvās plaušu slimības." Samazinoties skābekļa daudzumam organismā, aizkavējoties ogļskābās gāzes izdalīšanās procesam, tiek ietekmēta sirds un asinsvadu sistēma. Sirds "paplašinās", paaugstinās spiediens plaušu artērijās, tāpēc arī izveidojies termins "plaušu sirds", kas savukārt noved pie asinsrites mazspējas un var kļūt par nāves iemeslu HOPS pacientam, atklāj Pētermane. HOPS šobrīd ir ceturtais biežākais nāves iemesls pasaulē, bet tiek lēsts, ka 2020. gadā tas varētu ieņemt jau trešo vietu.

Smēķēšana arī ir tiešs iemesls plaušu vēža attīstībai. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, tas ir visbiežāk sastopamais vēža veids, kas izraisa aptuveni 1,76 miljonus nāves gadījumu. "Plaušu vēža agrīnu diagnostiku bieži vien apgrūtina fakts, ka sākuma stadijās nav nekādu klīnisku simptomu," stāsta Pētermane. Kaitīgais ieradums ir riska faktors jebkura elpošanas sistēmas vēža attīstībā – balsenes, bronhu, rīkles un mutes dobuma. Taču smēķēšana būtiski ietekmē arī sirds un asinsvadu sistēmu un līdz ar to var būt iemesls vēl citām slimībām.

Bojājumi var būt neatgriezeniski

Pie plaušu ārstiem – pneimonologiem – bieži vēršas pacienti ar sūdzībām, kuras izraisījusi smēķēšana, dažkārt arī pasīvā formā, atklāj Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, "Capital Clinic Riga" pneimonoloģe Madara Tirzīte. "Pacienti paši reti savus simptomus saista ar smēķēšanu," viņa stāsta. Nereti pacienti arī liedzas vai nestāsta taisnību par savu patieso smēķēšanas stāžu, izsmēķēto cigarešu vai citu tabakas produktu daudzumu, kas apgrūtina ārstēšanas gaitu.

Labā ziņa – atmetot smēķēšanu, ar laiku uzlabojas plaušu un cilvēka veselība kopumā. Pats galvenais kaitīgā ieraduma atmešanā ir paša smēķētāja vēlme to darīt, uzskata Pētermane. Viņa stāsta, ka, nesmēķējot astoņas stundas, cilvēkam normalizējas skābekļa saturs asinīs, mazinās CO jeb oglekļa monoksīda koncentrācija, pēc 48 stundām sāk uzlaboties garša un oža. "Pēc mēneša kļūst vieglāk elpot, mazinās rīta klepus, ja tāds ir bijis.