Iespējams, tu to nemaz nepamanīji: 10 neierastas pazīmes, ka esi pārāk lielā stresā  (2)

Iedvesmojoties no portāla "Prevention" apkopojām 10 svarīgākos simptomus, kas signalizē, ka atrodies pārāk lielā stresā. Ja jūti kādu no sekojošajām pazīmēm, katru dienu velti nedaudz laika pastaigām vai vienkārši izslēdz tālruni.

1. Stresa simptoms: galvassāpes nedēļas nogalē

Pēkšņs stresa kritums var izraisīt migrēnas, norāda Vašingtonas Universitātes Galvassāpju centra direktors Tods Šveds. Tāpēc cieši turies pie ikdienas miega un ēšanas grafika, lai mazinātu citus izraisītājus.

2. Stresa simptoms: šausmīgi krampji mēnešreižu laikā

Sievietes, kuras visvairāk cieš no stresa, vismaz divas reizes biežāk piedzīvo sāpīgus menstruācijas krampjus nekā tās, kuras ir mazāk saspringtas, atklāts Hārvarda Universitātes pētījumā. Pētnieki vaino stresa izraisītu hormonu nelīdzsvarotību. Sporta zāles apmeklēšana var mazināt krampjus un stresu, liecina pētījumi, samazinot simpātiskās nervu sistēmas darbību.

3. Stresa simptoms: sāpīgs mutes rajons

Iekaisis, jutīgs žoklis var būt zobu griešanas jeb bruksisma pazīme, kas parasti notiek miega laikā, un to var krietni pasliktināt stress. Šajā gadījumā vislabāk vērsties pie zobārsta, kurš var palīdzēt ar nakts mutes sargu jeb zobu kapi – līdz 70 procentiem cilvēku, kuri to lieto, zobu griešana samazinās vai pat izzūd pavisam.

4. Stresa simptoms: smaganu asiņošana

Saskaņā ar 14 Brazīlijā veiktu pētījumu analīzi stresa stāvoklī esošiem cilvēkiem ir lielāks periodontālo slimību risks. Hroniski paaugstināts stresa hormona kortizola līmenis var pasliktināt imūnsistēmu un ļaut baktērijām iebrukt smaganās, saka pētnieki. Ja strādā garas stundas un vakariņas ēd turpat, pie sava darbagalda, pa rokai turi arī zobu birsti. Un "mutes veselību var sargāt arī vairāk vingrojot un guļot, kas palīdzēs mazināt stresu," saka Prestons Millers, bijušais Amerikas Periodontoloģijas Akadēmijas prezidents.

5. Stresa simptoms: dīvaini sapņi

Ierasts, ka miega laikā sapņi pakāpeniski kļūst arvien pozitīvāki, tāpēc piecelies labākā garastāvoklī, nekā biji, kad devies gulēt. Bet, kad esi stresa valgos, mosties sanāk biežāk, pārtraucot šo procesu un ļaujot visu laiku atkārtoties tieši nepatīkamākajiem sapņiem. Protams, labi miega ieradumi var palīdzēt to novērst: mērķē uz septiņu līdz astoņu stundu ilgu miegu un izvairieties no kofeīna un alkohola lietošanas īsi pirms gulētiešanas.

6. Stresa simptoms: pūtītes no nekurienes

Stress palielina iekaisumu, kas nereti noved pie pieaugušo pūtītēm, saka Gils Josipovičs, Veikas Meža Universitātes klīniskās dermatoloģijas profesors. Šādā gadījumā izlīdzini ādu ar losjonu, kas satur salicilskābi vai baktērijas sagraujošo benzoilperoksīdu, kā arī ar bezkomedogēnu mitrinātāju, lai āda nekļūtu pārāk sausa. Ja tava āda nereaģē uz ārstēšanu dažu nedēļu laikā, un, iespējams, paliek tikai sliktāk, sazinies ar ārstu, lai saņemtu spēcīgākas zāles.

7. Stresa simptoms: kārs zobs uz saldumiem

Nevajag automātiski vainot savus sievietes hormonus pie alkām pēc šokolādes. Tās, visticamākais, izraisa stress, kurš spītīgi perinās tavā ķermenī. Kad Pensilvānijas Universitātes pētnieki aptaujāja sievietes pirms un pēc menopauzes periodā, viņi atklāja tikai nelielu kritumu saldumu kārē pēc menopauzes – mazāku nekā varētu izskaidrot tikai ar hormonālo saikni. Pētījuma autori apgalvo, ka tomēr, visticamāk, stress, gan neizslēdzot vēl citus faktorus, izraisa vēlmi sniegties pēc vēl vienas un vēl vienas šokolādes tāfelītes.

8. Stresa simptoms: ādas nieze

Japāņu veiktā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 2000 cilvēku, tika atklāts, ka tie, kuriem ir hroniska nieze, ir divreiz vairāk pakļauti stresa stāvoklim nekā tie, kuriem nav šī stāvokļa. Kaut arī kaitinošā niezes problēma noteikti pati par sevi var izraisīt stresu, eksperti norāda, ka nemiera vai saspringuma sajūta pasliktina arī tādas ādas slimības kā dermatīts, ekzēma un psoriāze. "Stresa reakcija aktivizē nervu šķiedras, izraisot niezošu sajūtu," skaidro Josipovičs.

9. Stresa simptoms: alerģijas sliktākas nekā parasti

Kādā eksperimentā pētnieki no Ohaio Štata Universitātes Medicīnas koledžas atklāja, ka alerģijas slimniekiem ir vairāk simptomu pēc trauksmes izraisoša testa veikšanas, salīdzinot ar gadījumu, kad viņi veica uzdevumu, kas viņus nepadarīja saspringtus. Stresa hormoni var stimulēt IgE, asins olbaltumvielu, kas izraisa alerģiskas reakcijas, ražošanu, norādīja pētījuma autore Dženisa Kiecolta-Gleisere.

10. Stresa simptoms: vēdera sāpes

Trauksme un stress var izraisīt spēcīgas vēdera sāpes, tāpat arī galvassāpes, muguras sāpes un bezmiegu. Pētījumā, kurā piedalījās 1 953 vīrieši un sievietes, tika atklāts, ka tiem, kuri piedzīvo visaugstāko stresa līmeni, ir vairāk kā trīs reizes lielāka iespēja piedzīvot vēdera sāpes nekā viņu mierīgākajiem kolēģiem. Precīza sakarība starp stresu un vēdera sāpēm joprojām nav skaidra, taču kāda teorija apgalvo, ka zarnām un smadzenēm ir kopīgi nervu ceļi, tāpēc, kad prāts reaģē uz stresu, zarnas saņem to pašu signālu. Šīs saites dēļ mācīšanās vadīt stresu ar klīniskā psihologa palīdzību, meditācija vai pat vingrošana parasti var palīdzēt mazināt arī vēdera problēmas. Tomēr, ja vēdera sāpes kļūst pārāk biežas, apmeklē ārstu, lai noskaidrotu, vai tā tomēr nav pārtikas alerģija, laktozes nepanesamība, kairinātu zarnu sindroms vai čūla.

Svarīgi saprast, ka, lai arī pirmajā mirklī ne vienmēr sasaistām minētos simptomus ar to, stress ķermeni ietekmē no matu galiņiem līdz papēžiem, tāpēc svarīgi ieraudzīt pazīmes, kas norāda, ka pēdējais laiks cīnīties pret šo negantnieku. Pastaigas, labs miegs, sportošana, meditācija, kā arī sarunas ar profesionāli var palīdzēt uzlabot tavu ikdienas dzīves kvalitāti.