Nost ar nepārtrauktu salšanu! Svarīgākais par labsajūtai vērtīgo rūdīšanos

Rūdīties būtu ieteicams gandrīz visiem, it īpaši cilvēkiem, kuri bieži salst, saaukstējas un sirgst ar elpceļu slimībām, taču svarīgi ir saglabāt mērenību un visu darīt pakāpeniski. Rūdīties var dažādi – aukstā ūdenī, vēsā gaisā, ieberzējot sevi ar sniegu, ejot pirtī ar sekojošu peldi un darot daudz ko citu. Cilvēki, kuri vēlas kļūt izturīgāki pret aukstumu, var vienkārši sākt ar izkustēšanos svaigā gaisā. Laika gaitā var palielināt kustēšanās ilgumu un reizē pazemināt temperatūru, kurā vingrošana notiek. Tādējādi āda elpos, uzlabosies termoregulācija – arī miegs un apetīte kļūs labāka.

Nākamais solis var būt mazgāšanās vēsā ūdenī. Pēc tam, ka esi baudījis dušas priekus sev ierastā un normālā temperatūrā, mazgāšanās beigās noskalojies aukstā ūdenī. Svarīgi nepārspīlēt – jāsāk ar tādu temperatūru, kas neliks nepatikā trīcēt un drebēt, bet, iespējams, pat šķitīs patīkama. Ar katru nedēļu ūdens temperatūru var pazemināt, savukārt mazgāšanās ilgumu – palielināt. Kad jūties gatavs, vari izmēģināt kontrastdušas – mainīt ūdens temperatūru četras vai piecas reizes, sākot ar siltu ūdeni. Laika gaitā temperatūras kontrastu var veidot lielāku. Sākt rūdīšanās procesu ar ļoti aukstu ūdeni, kas izraisa drebuļus, ir nepieļaujami un kaitīgi veselībai.

Ūdens terapija tiek īstenota jau gadsimtiem ilgi, pateicoties mūsu ķermeņa tieksmei pielāgoties skarbākiem apstākļiem. Tās rezultātā ķermenis kļūst izturīgāks pret stresu. Aukstas dušas nav maģisks ārstēšanās līdzeklis, kas palīdzēs jebkurai kaitei, taču tās var samazināt simptomus un kopumā uzlabot labsajūtu. Iedvesmojoties no “Health Line”, esam apkopojuši to galvenās priekšrocības.

Pavairo endorfīnus

Depresija ir viena no biežāk sastopamajām psihiskajām saslimšanām pasaulē, tostarp arī Latvijā. Bieži vien atkarībā no simptomu nopietnības un ilguma to ārstē ar medikamentiem. Taču ārstēšanas metode, kas gūst arvien lielāku popularitāti un palīdz organismam kopumā, ir hidroterapija. Ir pierādīts, ka piecas minūtes ilga aukstā duša divas līdz trīs reizes nedēļā palīdz mazināt depresijas simptomus. Cilvēkiem, kuri sirgst ar šo problēmu, aukstās dušas var darboties kā maiga elektrošoka terapija. Aukstais ūdens sūta smadzenēm daudzus elektriskus impulsus. Tie savukārt palielina enerģijas līmenī, modrību un skaidrību. Turklāt izdalās arī endorfīni, kurus dažkārt sauc par laimes hormoniem, kas palielina labsajūtu.

Palīdz uzlabot vielmaiņu

Baltie tauki ir tauki, kurus mēs asociējam ar aptaukošanos un sirds slimībām, bet mēs visi esam dzimuši ar brūnajiem taukiem. Pētnieki ir noskaidrojuši, ka brūnajiem taukiem ir liela nozīme pieaugušo veselībā. Tie aktivizējas, pakļaujoties aukstai temperatūrai. Skaidrs, ka cilvēki, kuriem ir problēmas ar aptaukošanos, nevar vienkārši sākt iet aukstā dušā, lai zaudētu svaru, nemainot citus savus paradumus. Taču aukstais ūdens var paātrināt vielmaiņu, izlīdzināt hormonu līmeni un dziedēt gremošanas sistēmu, kas laika gaitā var palīdzēt cīņā ar liekajiem kilogramiem.

Labi ietekmē asinsriti

Pakļaut savu ķermeni aukstam ūdenim, iespējams, var būt nepatīkami, taču vienlaikus tas var būt arī ļoti uzmundrinoši. Tas tāpēc, ka ūdens, kas ir zemākas temperatūras nekā mūsu ķermenis, liek tam nedaudz vairāk strādāt, lai uzturētu pamata temperatūru. Regulāri ejot aukstā dušā, asinsrites sistēma var kļūt efektīvāka. Daži cilvēki arīdzan ziņo, ka viņu āda aukstās dušas rezultātā izskatās daudz labāk un tvirtāk. Tas, iespējams, ir uzlabotās asinscirkulācijas dēļ.

Zinātnieki arī atklājuši, ka auksts ūdens palīdz dziedināt sporta traumas, līdzīgi kā ledus samazina iekaisumu gadījumā, ja ir ievainots muskulis. Pazeminot atsevišķu ķermeņa zonu temperatūru, paātrinās ar skābekli bagātu asiņu piegāde attiecīgajai vietai, kas savukārt paātrina atkopšanās laiku.

Uzlabo imūnsistēmu

Mūsu ķermenis ir veidots tā, lai kļūtu izturīgs pret to, kam esam pakļauti. Piemēram, leikocīti palīdz organismam cīņā ar infekcijām. Aukstā ūdens šoks asinsritē stimulē leikocītus – tas nozīmē, ka iešana vēsa ūdens dušā var mazināt saaukstēšanās risku. Taču, ja esi nolēmis rūdīties, svarīgi atcerēties, ka to var uzsākt darīt tikai tad, kad esi pilnīgi vesels.

Pēdējā laikā arvien populārākas kļūst arī peldes ziemā – Latvijā pat reģistrēti vairāki ziemas peldes klubi. Aukstās peldes veselībai nudien ir ļoti labas – tās var mazināt depresiju, neirozes un veģetatīvās distonijas simptomus, uzlabot imunitāti un daudz ko citu, taču tikai tādā gadījumā, ja cilvēks tām pievēršas pakāpeniski un ar izpratni, ieklausoties sava ķermeņa vajadzībās un sajūtās. Pret “roņošanu” jāattiecas ļoti piesardzīgi – pirms ūdens prieku baudīšanas ziemā vajadzētu sākt trenēties ar aukstajām kontrastdušām.

Māris Žunda, Rūdīšanās skolas vadītājs, Vima Hofa metodes treneris un vēstnieks Latvijā, atklāj, ka visbiežāk pieļautā kļūda rūdīšanās laikā – cilvēki uzreiz sāk ar smagāko – ziemas peldēm un āliņģi. “Tas ir iespējams, to arī pierāda mācību process Rūdīšanās skolā, bet bez izpratnes ilgtermiņā šāda veida nodarbe var radīt papildu izaicinājumus veselībai un sagādāt vilšanos šajā dzīvesveidā, ja netiek ievērots līdzsvars starp citiem dzīves aspektiem, tostarp miegu, stresu, uzturu, kustību un citiem. Ziemas pelde un āliņģis ir augstas slodzes nodarbe, tā vienlaicīgi mobilizē, ko sajūtam momentāni, un arī patērē mūsu spēkus, ko sajūtam tikai ilgtermiņā. Svarīgi ir ļaut organismam adaptēties, atjaunoties un atrast sev piemērotu slodzi un regularitāti, jo katram tā ir citāda.” Viņš arī stāsta, ka cilvēkiem nereti trūkst izpratnes par visu procesu. “Rūdīšanās nav tikai ziemas peldes un āliņģis, jo tā ir vairāku aspektu sistemātiska sakārtošana un trenēšana ar mērķi stiprināt savu veselību ar visiem rūdīšanās elementiem.”

Māris stāsta, ka interese par rūdīšanos Latvijas sabiedrībā arvien pieaug. “Noteikti redzu, ka rūdīšanās pieredze mainās uz pozitīvo pusi, redzu, ka par to kā papildu veidu, lai stiprinātu savu ķermeni un garu, ir sākuši runāt ārsti, veselības speciālisti. Ir redzams, ka vairāk cilvēku sāk piedzīvot šo dzīvesveidu un praktizēt to biežāk un regulārāk. Šī tendence noteikti palielinās, novērojot septiņu gadu pieredzi, kad es uzsāku šo mācību ceļu, bet jāsaka, ka ne visi, kas uzsāk šo dzīvesveidu, ir veikuši pienācīgu izpēti un mājasdarbu, lai atbildētu uz jautājumu, kas ir rūdīšanās un kā to praktizēt,” teic Māris.

Ar rūdīšanos aukstā ūdenī jau vairāk nekā septiņus gadus nodarbojas arī Dailes teātra aktrise Ieva Florence-Vīksne. Viņa arīdzan publicējusi video “Youtube”, kurā vairāk stāsta par savu pieredzi, kā arī dalās ar ieteikumiem tiem, kuri vēlas to izmēģināt. Sarunā ar "Delfi" aktrise atklāj, ka aukstajām peldēm pievērsusies pēc ārsta ieteikuma, un šobrīd vērtē, ka tas ir bijis liels ieguvums viņas veselībai. Ievai tas ir palīdzējis samazināt stresu, mazāk slimot ar vieglām saslimšanām, tostarp iesnām un klepu, āda kļuvusi tvirtāka un dzīve kopumā – vairāk piepildīta ar labsajūtu. “Imunitāte tagad ir spēcīgāka pret izdzīvošanas lietām. Ja kaut kur esi aukstumā vai ziemā, vai ārā, tad neķeras tas aukstums tik ļoti klāt. Ir lielāka izturība,” viņa teic.

Arī Ieva uzsver – jāsāk ar maziem soļiem. “Nevajadzētu pārgalvīgi domāt – man taču nevajag pakāpeniski to darīt! Es jau tagad varu iet un darīt uzreiz, es būšu tas varonis, kas var ilgāk izturēt! Tādas kļūdas nevajadzētu pieļaut.” Viens no rūdīšanās veidiem ir pirts apmeklējums, pēc tam veldzējoties aukstā ūdenī, taču Ieva neiesaka ar to sākt. “Pirts un auksts ūdens ir forši, bet tas rada lielāku šoku ķermenim. Tas ir daudz grūtāk, nekā iet vienkārši aukstā ūdenī,” viņa stāsta.

Ja esi nolēmis pievērsties rūdīšanās procesam, drošības labad ieteicams vispirms konsultēties ar savu ārstu.