Vientulība – apdziedāta dziesmās, izrādīta filmās un nereti arī romantizēta.
Dzīvojot laikā, kad sociālie mediji ir daļa gandrīz no ikkatra dzīves, katru dienu nākas sastapties ar paziņu bildēm no dažādiem pasākumiem, kopības mirkļiem, tuvības un mīlestības brīžiem. Pat vispašpārliecinātākajam cilvēkam tas var likt justies vientuļi un radīt vēlmi izolēties, kas ilgtermiņā var kaitēt ne tikai labsajūtai, bet arī veselībai kopumā.
Varētu teikt, ka mūsdienu pasaule ir vairāk savienota nekā jebkad iepriekš. Draugi, ģimene un svešinieki, kas dzīvo kilometriem tālu, var sazināties uzreiz, pateicoties sociālajiem medijiem un e-pastam. Ikviens var ielēkt lidmašīnā (varbūt ne gluži šobrīd) Rīgā un dažu stundu laikā nonākt Eiropas otrā galā. Lielajās pilsētās saplūst tūkstošiem cilvēku no dažādām valstīm un kultūrām. Laiks un telpa gluži vai sabrūk, satuvinot dažādus cilvēkus, taču, par spīti tam, daudzi no mums joprojām jūtas vientuļi.
Kādā pētījumā ASV atklāts, ka aptuveni 22% amerikāņu apgalvo, ka pastāvīgi jūtas vieni. Savukārt Latvijā 2018. gadā noskaidrots, ka aptuveni 17% iedzīvotāju vecumā no 75 gadiem pēdējā mēneša laikā jutušies vientuļi visu laiku vai lielākoties. Šādas ilgstošas izolācijas izjūtas var radīt nopietnas – gan garīgās, gan fiziskās – veselības problēmas. Turklāt šāda vientulība bieži ir saistīta ar depresiju, trauksmi un domām par pašnāvību. Ārsti noskaidrojuši, ka cilvēkiem, kuri ir vientuļi, parasti ir arī paaugstināts asinsspiediens, vājāka imūnsistēma un vairāk iekaisumu visā ķermenī. Izrādās, komunicēšana ar citiem ne tikai padara mūsu dzīvi interesantāku, bet arī ir vitāli svarīga mūsu izdzīvošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!