Faktiski "nav skaidru pierādījumu, ka gribasspēks pat pastāv", saka Džadsons Brūvers, MD, Ph.D., Brauna Universitātes Sabiedrības veselības skolas asociētais profesors. Viņš pauž viedokli, ka stresa laikā, piemēram, kad esam izsalkuši, dusmīgi, vientuļi vai noguruši, smadzeņu zona, kas ir atbildīga par uzvedības kontroli, saukta par prefrontālo garozu, nonāk "bezsaistē", liekot mums vairāk ļauties nelabvēlīgiem ieradumiem. Ja kādreiz esi līdz sāpēm kodusi nagos pēc šķiršanās vai iztukšojusi sava kolēģa konfekšu trauku, kad darba laikā uzbangoja liela spriedze, tu esi to pieredzējusi.
Jaunā ieradumu veidošanās zinātne piedāvā vairākas pārdomātas stratēģijas sliktu ieradumu laušanai, nevienai no tām neradot lieku stresu. "Ir citas mūsu prāta daļas, kuras daudz labāk piemērotas, lai palīdzētu apturēt noteiktus uzvedības modeļus un radīt jaunus, labākus," saka Vendija Vuda, Ph.D., psiholoģijas un biznesa profesore Dienvidkalifornijas Universitātē. "Ir dažādi veidi, kā to izdarīt, neskatoties uz ikdienas dzīves izaicinājumiem, kas mūs mēdz novirzīt no kursa."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
