Ne tikai garastāvokļa noteicēji – kas ikvienai dāmai būtu jāzina par dzimumhormoniem

Hormoni ir specializētas ķīmiskās vielas, kuras ražo endokrīnā sistēma un kas palīdz kontrolēt gandrīz visas ķermeņa funkcijas, tostarp augšanu, vielmaiņu un reprodukciju. Savukārt sieviešu dzimumhormoni ir galvenās reprodukcijas, seksualitātes, vispārējās veselības un labsajūtas sastāvdaļa. Tieši tā iemesla dēļ, ka šiem hormoniem ir tik liela loma sievietes ķermenī, dāmas dažkārt var justies tā, it kā hormoni kontrolētu viņu dzīvi.

Lai tev kaut nedaudz rastos sajūta, ka tikai tu esi noteicēja pār savu dzīvi, turpinājumā iepazīsties ar būtiskiem faktiem par sieviešu dzimumhormoniem, kuri būtu jāzina katrai dāmai.

Desmitiem dziedzeru mūsu organismā visu laiku ražo dažādus hormonus, un neviens no tiem pēc savas būtības nav tikai labs vai slikts. Piemēram, stresa hormons kortizols palīdz uzturēt normālu asinsspiedienu un asinsriti, bet var arī veicināt stresa ēšanu; savukārt estrogēns aizsargā kaulus un uztur ādu mitru, kā arī izraisa perimenopauzes karstuma viļņus. Šīs ķīmiskās vielas pastāvīgi ''sarunājas'' viena ar otru un ar citiem savienojumiem, lai saglabātu līdzsvaru, portālam ''Prevention'' skaidro endokrinoloģe Dīna Adimolama.

Runājot par to, kas var izsit hormonus no līdzsvara, tās ir ķīmiskās vielas, kas atrodamas pārtikā, ūdenī, personīgās higiēnas produktos, arī vidē un kas, iekļūstot mūsu organismā, var bloķēt vai citādi traucēt un apgrūtināt hormonu darbu. Endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošās ķīmiskās vielas var ietekmēt teju visus procesus no endometriozes un mācīšanās traucējumiem līdz pat vēža attīstības veicināšanai.

Taču arī pārāk zems testosterona līmenis var veicināt veselības izmaiņas. Ir pētījumi, kas testosterona līmeņa samazināšanos sasaista ar sievietes seksuālās vēlmes samazināšanos – krītas libido.

Lai arī šis hormons ir svarīgs reproduktīvajai sistēmai, pēdējās divās nedēļās pirms menstruācijām tas rada šķietami kaitinošus simptomus, tostarp vēdera uzpūšanos, krūšu jutīgumu un pūtītes. Nereti nedēļu pirms menstruācijām sievietes izjūt fizisko un emocionālo simptomu kombināciju, ko saucam par premenstruālo sindromu jeb PMS. PMS var kontrolēt, izmainot dzīvesveidu, piemēram, vingrojot un ēdot veselīgi. Vairāk par PMS uzzini šajā rakstā.

Sievietes organisms estrogēnu sāk ražot pubertātes laikā, un novecojot tā ražošana samazinās, līdz iestājas menopauze. Bez menstruāciju neiestāšanās, citas zema estrogēna līmeņa pazīmes var būt karstuma viļņi un maksts sausums.

Atsevišķi vingrinājumu veidi (intensīvi spēka vai augstas intensitātes intervāla treniņi) var arī pastiprināt cilvēka augšanas hormona ražošanu, kas atbild ne tikai par augšanu, bet arī piedalās citās organisma funkcijās, stāsta Skots Hāks, Majo klīnikas fizioterapeits. Savukārt pilnvērtīgs miegs regulē hipofīzes dziedzera – kas pazīstams kā galvenais dziedzeris –, un citu dziedzeru darbību.