Saule — draudzene vai tomēr ienaidniece?  (2)

Skaidrs, ka ar sauli ir jādraudzējas — tā paaugstina serotonīna līmeni organismā (viela, kura, kā pierādīts, mazina trauksmi), kā arī ražo D vitamīnu, kas ir nepieciešams labiem kauliem, zobiem un ādai. Bet, lai izvairītos no priekšlaicīgas novecošanas un ādas vēža riska, ir jāparūpējas par drošību sauļošanās laikā, vēsta "Cosmopolitan".

1. Izvairies no solārijiem.

Nepaļaujies uz dažu salonu izplatītajam mītam, ka arī solārijā var gūt "veselīgu" iedegumu. Solārijos āda sastopas ar sliktajiem ultravioletajiem jeb UV stariem — tajos ir milzīgs daudzums UVA staru un praktiski nav UVB, kas stimulē D vitamīna veidošanos. Lielākais novecošanas izraisītājs un ādas vēža risks rodas tieši no UVA stariem, pret tiem nekādi saules aizsardzības krēmi nelīdz.

2. Izvēlies piemērotu sauļošanās krēmu.

Ļoti svarīgi ir izvēlēties īsto aizsargkrēmu. SPF jeb saules aizsardzības faktos ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem. Maksimāli izvairies no krēmiem, kuriem SPF ir ļoti mazs, piemēram, 10 vai 15, jo tas aizsardzību tikpat kā nenodrošina.

3. Izvērtē, cik ilgi sauļojies.

Āda sasniedz robežu, kad tā vairs fiziski nespēj radīt vairāk melanīna — sauļošanās pigmenta —, tāpēc ir bezjēdzīgi pavadīt, visu dienu guļot pie jūras vai baseina. Ikvienam ir savs melanīna limits, parasti tās ir divas līdz trīs stundas vai pat mazāk — ja āda dabiski ir salīdzinoši bāla. Pēc tam tā tikai tiek pakļauta UV bojājumu riskam.

4. Meklē ēnu.

Ik pa laikam paņemot pārtraukumus no saules, samazinās UV intensitāte un apdegumu risks, kas nozīmē, ka iedegums būs veselīgāks un arī ilgāks.

Katram cilvēkam iedegums var būt atšķirīgs. Tas, cik ilgu laiku pavadīt saules apskāvienus ir droši, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Vispirms — no cilvēka ādas fototipa — vai cilvēks ir gaišādains, vai tumšādains, skaidro Veselības centru apvienības poliklīnikas "Aura" dermatoloģe Ilze Jākobsone. Daži apdeg, saulē vien parādoties, kamēr citi, saules apspīdēti, var gulšņāt stundām ilgi. Tas lielā mērā arī ir saistīts ar melanīnu, pigmentu, kas atbildīgs par iedegumu un kas atrodams matos, ādā un pat acīs. Cilvēkiem ar gaišāku ādu ir mazāk melanīna un saulē tie viegli apdeg vai kļūst sarkani. Savukārt cilvēkiem ar tumšāku ādā ir vairāk pigmenta, tāpēc viņu iedegums var būt tumšāks. Tomēr arī tumšākas ādas īpašniekiem ir gan saules apdegumu, gan ādas vēža veidošanās risks. Melanīnu ķermenis rada, lai aizsargātu dziļos ādas slāņus no bojājumiem, raksta "Health Line". Ņem vērā — pat ja saulē neapdedz, tas nenozīmē, ka saule nenodara kaitējumu ādai.

Atļauto sauļošanās ilgumu ietekmē arī tas, kur cilvēks atrodas. "Vai tepat Latvijā, vai brauc kaut kur uz dienvidiem, Ēģipti vai vēl kaut kur citur." Jāpievērš uzmanība arī laikam, kurā plānots sauļoties. Piemēram, vienpadsmitiem līdz četriem vispār nevajadzētu atrasties saulē, norāda dermatoloģe. Saules stari arīdzan ir spēcīgāki lielākā augstumā, tādā gadījumā nosauļoties un apdegt ir vieglāk un ātrāk. Tas attiecas arī uz mitru klimatu. Leņķis, kādā Saule atrodas sauļošanās brīdī, arī ir būtisks. Jo tuvāk ekvatoram, jo lielāka iespēja gūt iedegumu vai pat apdegt.

Izvēloties saules aizsargkrēmu, jāvadās pēc savas ādas fototipa. "Jo gaišāks ādas fototips, jo stiprāks aizsardzības krēms," skaidro Jākobsone. Ja ir gaiša āda, tad ieteicams lietot SPF 50, savukārt, ja fototips ir tumšāks — otrais vai trešais —, tad varētu pietikt arī ar SPF 30. "Ja cilvēks brauc sauļoties, brauc uz jūrmalu, tad obligāti jālieto krēms ar SPF 50." Karstākā klimatā nereti cilvēkiem iesaka lietot krēmus ar SPF, kaut vai vienkārši dodoties uz darbu. Dermatoloģe stāsta, ka Latvijā, ja dodas uz biroju, agri no rīta brauc uz darbu, tad pietiek ar krēmu, kuram ir 30SPF. "Dažkārt var pat vispār neuzlikt. Bet, piemēram, Jaunzēlande ir tā valsts, kur iziet bez saules aizsargkrēma vispār nekad neiedomātos," teic Jākobsone.

Ik pa laikam uzmanības centrā nonāk apgalvojumi, ka paši saules aizsargkrēmi var izraisīt vēzi. "Nu, saules aizsargkrēmi arī ir dažādi. Ir ar fiziskajiem filtriem, ar ķīmiskiem filtriem. Tas ir atkarīgs arī no valsts — kādu ķīmija kurā valstī ir atļauts izmantot," skaidro dermatoloģe. Viņa atklāj, ka svarīgi ir pievērst uzmanību krēma izcelsmes valstij. "Atsevišķās valstīs tas, kas ir iekšā, varbūt nav tik stingri reglamentēts, varbūt tur iekšā vispār ir kāds nezināmas izcelsmes līdzeklis. Tad ne vienmēr varam teikt, ka saules aizsargkrēma lietošana ir simtprocentīgi droša," teic Jākobsone. Vienlaikus viņa piebilst, ka zinātne ies uz priekšu un arī ar laiku arvien vairāk parādīsies informācija par to, vai krēmi ir, vai nav labi. "Bet kopumā — ja pareizi lieto, tad uz šo brīdi viennozīmīgi teikt, ka saules aizsardzības līdzeklis ir tas, no kā attīstījās audzējs vai kaut kas cits, mēs nevaram, jo, arī krāsojot matus, ir risks, ka var attīstīties audzēji."

Jau iepriekš esam rakstījuši, ka UV aizsargkrēmu lietošana var izraisīt dažādas veselības problēmas, piemēram, ietekmēt endokrīnās sistēmas darbību, kā arī arī izraisīt ādas kairinājumu. Tāpēc svarīgi ir pievērst uzmanību līdzekļiem, kurus izmanto. Labāk ir izvairīties no ķīmiskajiem filtriem, tā vietā izvēloties dabiskos UV filtrus, ko mēdz saukt arī par fiziskajiem un minerālu filtriem. Tādi, piemēram, ir cinka oksīds un titāna dioksīds.