Foto: Shutterstock
Darbs un citu ikdienas norišu veikšana no mājām ir viens no visefektīvākajiem veidiem, kā šobrīd palīdzēt pasaulei cīnīties ar koronavīrusu. Taču šāda atkāpe no ierastās rutīnas, pastāvīga piekļuve pārtikai un mēģinājumi mazināt nepārejošo un šķietami augošo stresu agri vai vēlu var novest pie pārēšanās. Labā ziņa ir tā, ka ir stratēģijas, kas var ēdienreizēs ieviest zināmu līdzsvaru un konsekvenci.

Ja arī tu jūti, ka kopš pandēmijas un ārkārtējās situācijas Latvijā sākuma esi sākusi ēst vairāk, nekā tas, iespējams, būtu vēlams, turpinājumā lasi portāla ''Health'' uztura speciālistes un grāmatu autores Sintijas Sasas ieteikumus, kā kontrolēt savus ēšanas paradums.

Našķējies kontrolēti

Pilnībā atturēties no neveselīgajiem, bet tik ļoti kārdinošajiem našķiem ir neiespējami, un tas nemaz nav nepieciešams. Tu joprojām vari izbaudīt savus mīļākos saldumus vai citus našķus, taču dari to kontrolēti, nevis spontāni. Piemēram, ja vēlies pēc pusdienām apēst pāris cepumus, pusdienu porcijā samazini ogļhidrātu daudzumu, ko atspēkos pēcāk apēstie cepumi.

Atceries, ka runa nav par ierobežojumiem vai aizliegumiem, bet gan par līdzsvaru, kas liek justies labi. Nevis par pilnīgu atturēšanos vai pārēšanos, kas var atstāt spiedošu un smagu sajūtu.

Izveido ēšanas grafiku


Foto: Shutterstock
Lai izvairītos no nekontrolētas ēšanas, lieti noderēs noteikts ēšanas grafiks. Tāpat šāds grafiks var palīdzēt regulēt cukura un insulīna līmeni asinīs, izsalkuma hormonus, mentālo un fizisko enerģiju, gremošanas sistēmas veselību un pat miegu. Brokastis ēd apmēram stundu pēc pamošanās, savukārt visas dienas garumā centies ieturēt trīs maltītes, starp kurām, ja vēlies, vari arī apēst kādu veselīgu našķi. Galvenais nosacījums – ieturi katru maltīti aptuveni ar četru līdz piecu stundu starpību.

Piemēram, ja brokasto pulksten 8, pusdienas ēd pulksten 13, bet vakariņo pulksten 18. Vēl viens svarīgs nosacījums ir ēst ne vēlāk kā piecas stundas kopš pēdējās maltītes. Ja nepieciešams, vari telefonā iestatīt atgādinājumu vai pat modinātāja signālu laikā, kad atkal jāpaēd. Tas noteikti palīdzēs atcerēties. Ja tev nebūs ēšanas grafika, visticamāk, maltītes ieturēsi neapdomīgi – ēdīsi par biežu vai par retu, kam var sekot pārēšanās.

Maltītēm jābūt sabalansētām


Foto: Shutterstock
Ar balansu šoreiz domāts – maltītēm jāsatur visas organismam nepieciešamās uzturvielas. Te nāksies pirms katras ēdienreizes nedaudz apdomāties, nevis ķert pēc pirmā, kas pagadās pa rokai vai ir visvieglāk pagatavojams. Katrās brokastīs, pusdienās un vakariņās mēģini iekļaut liesu olbaltumvielu un labo tauku produktus. Šie produkti organismam piegādās barības vielas, kas nepieciešamas veselīgas vielmaiņas un imūnsistēmas uzturēšanai.

Mentālās un fiziskās enerģijas uzņemšanai un uzturēšanai maltītē iekļauj labvēlīgos ogļhidrātus. Piemēram, brokastu pārslu un sulas glāzes vietā izdzer smūtiju, kas pagatavots no saujas saldētu vai svaigu zaļumu, pāris karotēm zemesriekstu sviesta un tases saldētu augļu. Mērķtiecīgi izvēloties katru ēdienreizi, organismam tiek nodrošinātas visas tam tik ļoti nepieciešamās vielas, kas var ne tikai stiprināt veselību, bet arī novērst svara pieaugumu.

Pārdomā šķidrumu uzņemšanas paradumus


Foto: Shutterstock
Visas dienas garumā turi pa rokai ūdens pudeli vai glāzi, lai ik pa brīdim no tās varētu padzerties. Izvairies no cukurotiem dzērieniem vai produktiem, kam pievienoti mākslīgie saldinātāji. Pārmērīgs cukura daudzums var pavājināt imunitāti, savukārt mākslīgie saldinātāji, kā pierādīts, apgrūtina dabisko apetītes regulēšanu un veido noslieci uz saldumu ēšanu.

Ja vēlies lietot alkoholu, mēģini to darīt mēreni (ne vairāk kā divas glāzes dienā) un, ja nepieciešams, samazini tā patēriņu. Kas vēl – neaizmirsti par kalorijām, kuras satur alkohols, kā arī to, ka reibums var palielināt apetīti. Arī tas var novest pie pārēšanās un tādas pārtikas patēriņa, no kā skaidrā prātā izvairies, piemēram, burgera, picas, kebaba.

Zini atšķirības starp fizisko un emocionālo badu


Foto: Shutterstock
Stresa pilnā laikā, kāds visā pasaulē ir šobrīd, var būt grūti saprast, vai tu patiešām esi izsalkusi – tavam organismam ir nepieciešamas barības vielas, vai tomēr tavs prāts, saucot pēc maltītes, vēlas izbēgt no nepatīkamajām emocijām. Viens no veidiem, kā šo izsalkumu atpazīt, ir pievērst uzmanību savam organismam. Fiziskajam izsalkumam ir fiziski simptomi, piemēram, nedaudz burkšķošs vēders.

Ja tu pirms neilga brīža esi notiesājusi uzturvielām sabalansētu maltīti un tavs vēders ir ''pilns'', bet tāpat jūti izsalkumu, ļoti iespējams, tavu organismu ir pārņēmusi trauksme vai vientulības sajūta. Ja tu spēj šīs atšķirības atpazīt, mēģini ar savām emocijām tikt galā, neķerot pēc kārtējā našķa. Savukārt ēd bez apkārtējiem traucēkļiem (televizora, datora, grāmatas, telefona u.c.), starp kumosiem ieturi pauzes un ieklausies savā organismā. Brīdī, kad sāc just piepildījuma sajūtu, maltīti vari beigt pat tad, ja šķīvis vēl nav tukšs. Ja palicis kaut kas pāri, to vari ielikt trauciņā un notiesāt vēlāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!