Kā likvidatori no seriāla 'Černobiļa' – Latvijas mediķu stāsti par Covid-19 pandēmiju

"Delfi" komanda sagatavojusi rakstu sēriju "Medicīna bez kroņa", kurā apkopoti veselības nozares galveno varoņu viedokļi par situāciju, skaidrojums, kam ārsti ir vai nav gatavi, kā rīkoties pacientiem.

Starp Latvijas mediķiem ir ne mazums tādu, kas cieta no jaunā koronavīrusa izraisītās slimības – gan darbā, gan ārpus tā. Par laimi, atšķirībā no daudzām citām valstīm un neraugoties uz akūto individuālo aizsarglīdzekļu trūkumu, Latvijā neviens veselības aprūpē strādājošais nav miris no Covid-19.

Līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu daudzi ambulatorie speciālisti un medmāsas devās dīkstāvē vai atvaļinājumā. Pirmkārt – gados vecāki mediķi ar hroniskām kaitēm. Pārējiem lēmums bija jāpieņem individuāli: palikt mājās vai strādāt ar akūtajiem pacientiem. Izteikti retākas kļuva LOR speciālistu, stomatologu un oftalmologu rindas – ievainojamākās specialitātes, kam ir tiešs kontakts ar gļotādu. Ambulatorās pieņemšanas bija jāpārtrauc arī daudziem mediķiem, kas paralēli strādāja arī slimnīcās, – epidemiologi bažījās par infekcijas pārnešanu.

Frontes pirmajās līnijās nonāca ģimenes ārsti, kam parastā ikdienā ir piltuves loma medicīnas sistēmas ratā, savukārt pandēmijas laikā uz šo mediķu pleciem gūla arī atbildība atpazīt un lemt par maz zināmās koronavīrusa infekcijas ārstēšanu. Ģimenes ārstu konsultācijas pēc iepriekšēja pieraksta vai attālināti bija pieejamas visu laiku – neatkarīgi no situācijas. Tieši šiem speciālistiem bija jāziņo Slimību profilakses un kontroles centram par pacientiem, kas pēc Covid-19 ārstēšanas saņēmuši divus negatīvus analīžu rādītājus. Tāpat tieši ģimenes ārsti gatavo izziņas Valsts policijai par to, ka jāpārtrauc pacienta uzraudzīšana.

Nu ģimenes ārstiem piedāvāts pašiem ņemt Covid-19 analīzes. Šādu pilotprojektu izstrādājis Nacionālais veselības dienests (NVD), nekonsultējoties ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju. Asociācijas vadītāja Sarmīte Veide par to sagatavojusi un iesniegusi protestu.