Vasara nav iedomājama bez saules un karstām gaisa temperatūrām, kas tā vien vilina atbrīvoties no smagajām drēbēm un doties uz pludmali, lai iegūtu skaistu iedegumu. Arī šīs dienas laika prognoze sola pat +30 grādus, bet, metoties baudīt silto laiku, jāatceras par tā negatīvo ietekmi uz veselību – karstuma dūrienu, kas var būt pat dzīvībai bīstams.
Karstuma dūriens ir visnopietnākais karstuma izraisītas traumas veids, un to uzskata par ārkārtas medicīnisko situāciju, skaidrots portālā ''Web Md''. Ja radušās aizdomas, ka tev vai kādam citam ir karstuma dūriens (saukts arī par saules dūrienu), nekavējoties nepieciešams izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Kāpēc? Karstuma dūriens īpaši smagos gadījums cilvēku var pat nonāvēt vai izraisīt smadzeņu un citu iekšējo orgānu bojājumus.
Lai arī saules dūriens visbiežāk skar cilvēkus vecumā virs 50 gadiem, no tā nav pasargāts neviens. Karstuma dūriens rodas ilgstošas augstas temperatūras iedarbības rezultātā – parasti kombinācijā ar dehidratāciju jeb atūdeņošanos –, kas noved pie ķermeņa temperatūras kontroles sistēmas kļūmes. Saules dūriena medicīniskā definīcija ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, kas pārsniedz 40 grādus, kopā ar centrālās nervu sistēmas komplikācijām. Citi saules dūriena simptomi var būt:
- spēcīgas galvassāpes;
- reibonis;
- svīšanas trūkums;
- sarkana, karsta un sausa āda;
- ātra, sekla elpošana;
- paātrināta sirdsdarbība;
- slikta dūša;
- muskuļu vājums un krampji;
- apjukums;
- dezorientācija,
- samaņas zudums.
Kā sevi pasargāt
Kad siltuma indekss ir augsts, vislabāk uzturēties kondicionēta gaisa vidē. Taču, ja tev jāiet ārā, šie paņēmieni var palīdzēt novērst karstuma dūrienu:
- Valkā vieglu, gaišas krāsas, brīvi pieguļošu apģērbu un cepuri. Pieguļošas un tumšas drēbes ''iesloga'' karstumu un neļauj organismam normāli svīst.
- Uzklāj uz ādas sauļošanās krēmu ar SPF aizsardzību, sākot no 30 un uz augšu, tādējādi izvairīsies no saules apdegumiem, kas organismam neļauj pienācīgi atbrīvoties no liekā siltuma.
- Dzer papildu šķidrumu. Lai novērstu dehidratāciju, ieteicams izdzert vismaz astoņas glāzes ūdens, augļu vai dārzeņu sulas dienā – tas palīdzēs vairāk svīst, tādējādi saglabājot normālu ķermeņa temperatūru. Izvairies no alkohola un kofeīna lietošanas.
- Sportojot vai strādājot ārpus telpām un tiešos saules staros, ievēro papildu piesardzības pasākumus. Divas stundas pirms treniņa izdzer 0,7 litrus ūdens, bet tieši pirms treniņa vēl 0,3 litrus ūdens. Tāpat treniņa laikā ik pēc 20 minūtēm tev vajadzētu izdzert vēl 0,3 litrus ūdens – pat tad, ja nejūti slāpes.
- Pirms braukt ar automašīnu atdzesē to. Un nekādā gadījumā neatstāj nevienu sēžam karstā auto! Automašīnas salons ik pēc desmit minūtēm var uzkarst par papildu 20 grādiem.
- Ja iespējams, atcel vai vismaz pārplāno aktivitātes ārpus telpām uz vēsāko dienas laiku, piemēram, agru rītu vai vakaru.
Kā sniegt palīdzību otram
Kā jau teikts, pirmais palīdzības solis ir zvans ātrajai palīdzībai. Savukārt, gaidot mediķu ierašanos, sāc ar pirmās palīdzības sniegšanu. Pārvieto cietušo vēsā un ēnainā vietā un atbrīvo no nevajadzīga apģērba. Ja iespējams, izmēri cilvēka ķermeņa temperatūru un izmēģini šādas atdzesēšanas stratēģijas:
- Cietušā ādas mitrināšana ar vēsu ūdeni no sūklīša, lupatiņas vai dārza šļūtenes.
- Ledus iepakojumu novietošana cietušā padusēs, starp kājām, pie kakla un muguras. Šajās ķermeņa zonās ir daudz asinsvadu, kas atrodas tuvu ādai, un to atdzesēšana var palīdzēt samazināt ķermeņa temperatūru.
- Noguldi cietušo dušā vai vannā ar vēsu ūdeni.
- Ja cietušais ir jauns un veselīgs cilvēks un karstuma dūriens radies fizisko aktivitāšu laikā, atdzesēšanai var izmantot ledus vannu. Ņem vērā, ka ledu nekādā gadījumā nedrīkst izmantot bērnu, vecāka gada gājuma vai hronisku slimu cilvēku ķermeņa temperatūras mazināšanai – tas var būt viņu veselībai bīstami!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
