Smeldz kājas un moka krampji – kāpēc?  (1)

Ja nu kādā mistiskā veidā tu to vēl neesi jutusi, visticamāk, kādā dzīves brīdī piedzīvosi kāju krampjus. Tie var rasties visnepiemērotākajos brīžos – neatkarīgi no tā, vai naktī guli gultā vai dienas laikā skrien pa skrejceliņu, vai vienkārši staigā, – asās, durošās sāpes var likt justies ļoti nepatīkami un novājināt organismu. Ja krampji kājās atkārtojas bieži, tie var kļūt vēl traucējošāki, liedzot tev izpildīt ierastos vingrinājumus vai normāli izgulēties.

Krampis ir strauja, pēkšņa muskuļa saraušanās vai savilkšanās, kas parasti ilgst no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm. Ja krampis ir piemeklējis, to vari atvieglot, viegli izstiepjot muskuļus. Tomēr, lai atrastu ilgtermiņa risinājumu kāju krampjiem, tev, visticamāk, būs sīkāk jāizvērtē to daudzie iespējamie cēloņi.

Lai krampji kājās netraucētu, pārliecinies, ka baro savu ķermeni ar vajadzīgo un pietiekami atpūties. Tu arī, visticamāk, vēlēsies izslēgt visas problēmas, kas varētu izraisīt krampjus kājās, piemēram, perifēro artēriju slimības vai vairogdziedzera problēmas. Sazinies ar ārstu, ja krampji neļauj veikt ikdienišķas darbības un vingrinājumus vai šķiet, ka tie rodas spontāni, bez nekāda ierosinātāja.

Tālāk lasi portālu “Prevention” un “Health” ekspertu nosauktos galvenos iemeslus, kāpēc kāju krampji rodas, un padomus, kā no tiem atbrīvoties. Viens vai vairāki turpmāk minētie faktori – apvienojumā ar individuālām fizioloģiskajām īpatnībām – varētu izskaidrot, kāpēc tu nakts vidū mosties no šīm velkošajām sāpēm.

Skota Garisona, MD, PhD, Alberta Universitātes ģimenes medicīnas asociētā profesora, kurš ir publicējis vairākus pētījumus par nakts krampjiem kājās, viens no pētījumiem liecina, ka nakts krampji kājās vasarā piemeklē biežāk nekā ziemā. Lai arī tas neattiecas uz visiem, šo krampju biežumam ir tendence pieaugt jūlija vidū un mazināties janvāra vidū. Ir svarīgi saprast, ka šos muskuļu krampjus izraisa nervu problēmas, nevis muskuļu darbības traucējumi, saka Dr. Garisons. Elektromiogrammas (EMG) testi liecina, ka šos krampjus izraisa nervi, kas izvietoti no mugurkaula līdz kājas lielam.

Kāpēc gan vasara? “Nervu augšana un atjaunošanās vasarā ir aktīvāka, jo ir lielāks D vitamīna līmenis,” skaidro Dr. Garisons. Ķermenis ražo D vitamīnu, pateicoties saules iedarbībai, tāpēc vasarā, kad D vitamīna līmenis sasniedz maksimumu, tas var iesaistīties “paātrinātā” nervu salabošanā, kas varētu izraisīt šos krampjus, viņš saka.

Viens no klasiskajiem kāju krampju cēloņiem ir dehidrācija. “Sportisti un dedzīgi vingrotāji visu laiku saskaras ar krampjiem,” saka Marks D. Pītersons, PhD, Mičiganas Universitātes Medicīnas skolas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas nodaļas docents, “īpaši vasaras mēnešos, karstumā, neuzņemot pietiekami daudz šķidruma.” Runājot par iemesliem, kāpēc dehidrācija izraisa krampjus, Tods J. Zontāgs, DO, ģimenes ārsts, Orlando Ārstu asociācijas biedrs, saka, ka, iespējams, šķidruma samazināšanās rada nervu galu sensibilizāciju, “izraisot kontrakcijas vietā ap nervu un palielinot spiedienu uz nervu galiem”, viņš saka. Šo izsīkumu pastiprina karsti laikapstākļi vai vingrošana, jo svīstot ķermenis zaudē vairāk šķidruma.

Tam piekrīt arī Maikls Behringers, MD, PhD, sporta zinātņu profesors Gētes Universitātē Vācijā: “Muskuļu krampju biežumam ir izteikti sezonāls raksturs – ar lielāku skaitu vasarā un zemāku skaitu ziemā. Tas liek domāt, ka karstums un, iespējams, arī šķidruma līdzsvars ietekmē krampju veidošanos.”

Tas nav tikai ūdens, kuru tu izsviedrē. Minerālvielu zudums arī var veicināt kāju krampju veidošanos. Ja tev ir maz noteiktu minerālvielu, šī neatbilstība var izraisīt spontānu muskuļu saraušanos. Nātrija, kalcija, magnija vai kālija nepietiekamība var izraisīt krampjus kājās, saka Džerardo Miranda-Komass, MD, Sporta medicīnas programmas asociētais direktors Ikahnas Medicīnas skolā. “Sporta dzērieni var palīdzēt mazināt krampjus, pateicoties tajos esošajam nātrijam, tāpat par ļaunu nenāks pārdomāti ēst. Banāni, saldie kartupeļi, spināti, jogurts un rieksti ir bagāti ar muskuļiem draudzīgajām minerālvielām un var novērst trūkumus, kas izraisa krampjus kājās.”

Lielāka nosliece uz krampjiem kājās manāma, kad sasniegts pārguruma stāvoklis. Iespējams, tu visai nevīžīgi attiecies pret savu uzturu vai aizmirsti par ūdens uzņemšanu pietiekamā daudzumā, vai arī tavam ķermenim nav bijis pietiekami daudz laika, lai pareizi un pilnvērtīgi atjaunotos pēc pēdējās sportošanas reizes. “Fizioloģiski, kad muskuļi ir noguruši, barības vielu uzņemšana nav tik sinhronizēta,” saka Dr. Miranda-Komass.

Citiem vārdiem sakot, noguris muskulis zaudē vairāk barības vielu, nekā tās uzņem, tāpēc tas pilnvērtīgi nedarbojas. Arī nakts krampjus, kas skar vairāk nekā pusi pieaugušo, var izraisīt nogurums. “Lai arī nav noteiktu nakts krampju cēloņu, tie, iespējams, ir saistīti ar muskuļu nogurumu un nervu disfunkciju,” skaidro Dr. Zontāgs. “Ir arī jauns pētījums, kas liek domāt, ka sportistiem, kuri saskaras ar intensīvāku fizisko slodzi, nekā ierasts, biežāk novērojami nakts krampji.”

Jau sen zināms, ka smagi vingrinājumi ir saistīti ar muskuļu krampjiem. “Skeleta muskuļa pārslodze un nogurums var pamudināt muskuļus savilkties pārslodzes skartajās muskuļu šķiedrās,” raksta pētījuma autori žurnālā “Current Sport Medicine Reports”. Tas notiek pat augsti trenētu profesionālu sportistu vidū, apgalvo pētījuma autori. Lai arī šķidruma uzņemšana var palīdzēt, nav vispāratzītas metodes, lai novērstu krampjus, kas rodas pārmērīgu aktivitāšu rezultātā.

“Ja tu dodies garā skrējienā vai piedalies intensīvā treniņu nometnē, vēlāk, visticamāk, piedzīvosi krampjus,” saka Pītersons. “Vaininiece parasti ir nervu sistēma. Kad nervi, kas izvietojušies no smadzenēm un muguras smadzenēm līdz muskuļiem, tiek pārmērīgi noslogoti, bieži attapsies ar nevilšu krampi.” Ja, uzsākot vai atsākot vingrinājumu, rodas krampji, tas parasti norāda uz “pārāk daudz, pārāk drīz”, skaidro Dr. Miranda-Komass. “Muskuļi nedarbojas un nereaģē vienādi, piemēram, skrējiena vai sprinta laikā, tāpēc jebkurš treniņa apjoma vai intensitātes pieaugums var izraisīt krampjus.” Šajās situācijās īpaši svarīga ir atpūta un stiepšanās.

Muskuļi radīti, lai kustētos, sarautos un atpūstos, tāpēc, ja dari kaut ko ārpus ierastā – visu dienu sēdi konferencē, stāvi garā jo garā rindā atrakciju parkā –, var nākties saskarties ar krampjiem kājās. Ilgstoša stāvēšana var veicināt muskuļu nogurumu, kas savukārt var izraisīt krampjus, saka Dr. Zontāgs. Taču arī daudz sēdēt ne vienmēr ir labāk. Ilgstoša sēdēšana “var predisponēt muskuļus nepareizai darbībai”, viņš skaidro, jo muskuļu šķiedras var kļūt hiperaktīvas. Kad muskulis ir “ieslēgts” un nespēj atslābināties, rodas krampis. Ja no stāvēšanas mēdz rasties krampji kājās, noteikti rodi iespēju apsēsties, pirms muskuļi ir pārmēru noguruši. Savukārt, ja krampji rodas ilgstošas sēdēšanas dēļ, mēģini staigāšanai veltīt vismaz pāris minūšu stundā.

Ir arī pētījumi, kas parāda, ka cilvēki, kuri katru dienu pavada daudz laika stāvam, biežāk izjūt krampjus kājās nekā sēdētāji. Kad esi uz kājām, bet neesi kustībā, asinis un ūdens mēdz sakrāties ķermeņa apakšdaļā. Tas var izraisīt šķidruma nelīdzsvarotību, kā arī muskuļu un cīpslu saīsināšanos – tas viss var izraisīt krampjus.

Bērniņa gaidības palielina krampju rašanās risku kājās, īpaši otrajā un trešajā trimestrī. “Tas, visticamāk, ir tāpēc, ka grūtniecības laikā magnija un kālija deficīta trūkums ir lielāks,” saka Pītersons. Ja esi stāvoklī un rodas krampji kājās, dzer pietiekami daudz ūdens un apsver magnija piedevas lietošanu, protams, ar ārsta atļauju.

Dr. Garisons saka, ka arī novecošanās procesam var būt sava loma tajā, kāpēc kājās veidojas krampji. “Pārkāpjot 50 gadu slieksni, mēs sākam zaudēt savus motoros neironus, un tad krampji atpūtas brīžos sāk kļūt biežāki,” viņš skaidro. Gan spēka, gan līdzsvara vingrinājumi var palīdzēt uzturēt muskuļu un nervu sistēmas darbību tādā tonusā, ka tiek mazinātas šīs problēmas, liecina pētījumi.

Ja kāju krampjiem nav acīmredzama iemesla, iespējams, ir vērts apskatīt jaunākos papildinājumus tavā medikamentu krājumā, saka Dr. Zontāgs. “Diurētiskie līdzekļi, kas ir zāļu grupa, ko lieto asinsspiediena pazemināšanai, var izraisīt krampjus,” viņš skaidro. Citas zāles, kas var izraisīt krampjus kājās, ir, piemēram, osteoporozes zāles, tostarp raloksifēns un teriparatīds, dzelzs saharoze (lieto intravenozi anēmijas ārstēšanai), astmas zāles, piemēram, albuterols, konjugēti estrogēni (lieto menopauzes simptomu ārstēšanai) un pretsāpju zāles, piemēram, naproksēns un pregabalīns. Arī bieži izrakstītie statīni var veicināt muskuļu krampjus, piebilst ārsts. Konsultējies ar ārstu, ja novēro, ka, sākot lietot jaunus medikamentus, arī krampji kļuvuši par biežu parādību.

Kāju krampji ir saistīti ar diabētu, hipertensiju, artrītu, neiroloģiskām slimībām un pat depresiju. Dažos gadījumos, kā minēts iepriekš, vainojamas zāles, bet daži no šiem stāvokļiem, proti, diabēts un neiroloģiskās slimības, var būt par cēloni nervu pārrāvumiem vai to bojāejai, kas var izraisīt krampjus, liecina pētījumi.

Krampji kājās var būt arī nervu sistēmas traucējumu – multiplās sklerozes (MS) – simptoms. Dažiem cilvēkiem ar MS rodas spastiskums, kas var ietvert virkni piespiedu muskuļu spazmu un raustīšanos, kā arī krampjus kājās. Dažiem cilvēkiem spastiskums var izpausties kā viegls muskuļu sasprindzinājums vai tirpšana, bet citiem – izteiktāka krampjveida sajūta un sāpes.

Arī vairogdziedzera slimības var izraisīt krampjus kājās, saka Dr. Zontāgs. Cilvēki ar hipotireozi ražo pārāk maz vairogdziedzera hormonu, un ilgs to deficīts var bojāt nervus, kas sūta signālus no smadzenēm un mugurkaula uz rokām un kājām. Daži cilvēki ar neaktīvu vairogdziedzeri izjutīs tirpšanu vai nejutīgumu, savukārt citi var izjust krampjus kājās.

Ja krampji kājās šķiet spontāni un nav saistīti ar vingrinājumiem, ir svarīgi apmeklēt ārstu, lai izslēgtu pamata problēmas.