Vainojams ne tikai karstums: iespējamie apetītes zuduma iemesli

Tiesa, karstums var mazināt apetīti, jo tas ir papildu veids, kā organisms mēģina samazināt ķermeņa temperatūru, lai tas nepārkarstu. Bet, ja tava apetīte pēdējā laikā mazinājusies neizskaidrojama iemesla dēļ, turpinājumā piedāvājam iepazīties ar cēloņiem, kāpēc tā varētu būt. Tomēr atceries – sev pašai diagnozi noteikt nevajadzētu, it īpaši pašu sliktāko, jo tas nepavisam neuzlabos apetīti un neliks justies labāk. Tāpēc, ja tev ir aizdomas par kādu veselības problēmu, kas varētu ietekmēt apetīti, dodies pie ārsta, kurš atradīs atbildi uz jautājumu – kāpēc es negribu ēst.

''Pirmais, ko es darītu, iepazītos ar medikamentiem, kurus dotajā brīdī lieto pacients,'' portālam ''The Healthy'' skaidro doktors Maikls Finkelšteins. ''Daudz medikamentu var izraisīt apetītes zudumu.'' Pie izplatītākajiem vaininiekiem pieder opiātu pretsāpju zāles, antibiotikas, asinsspiediena regulēšanas medikamenti un ibuprofēns.

Arī bieži sastopamas slimības var izraisīt īslaicīgu apetītes zudumu. Tostarp var būt saaukstēšanās un gripa, elpceļu, bakteriālās un vīrusu izraisītās infekcijas, kuņģa un zarnu trakta problēmas, piemēram, slikta dūša vai aizcietējumi, kā arī saindēšanās ar pārtiku.

Gan nepietiekami aktīvs (saukts par hipotireozi), gan hiperaktīvs vairogdziedzeris (hipertireoze) var izraisīt apetītes zudumu. Vairogdziedzeris asinsritē izdala hormonus, kas regulē vielmaiņu. Savukārt izmaiņas hormonu ražošanā var izraisīt izmaiņas apetītē, skaidro Hārvardas Medicīnas skolas eksperti.

Daudzas sievietes pirmajā grūtniecības trimestrī piedzīvo nelabumu, kas var izraisīt apetītes zudumu. ''Ja sieviete uzreiz neapzinās, ka ir stāvoklī, var rasties apjukums un neziņa par to, kāpēc radušies kuņģa darbības traucējumi un apetītes zudums,'' stāsta Dr. Finkelšteins.

''Smēķēšana ir stimulants un kairinātājs,'' skaidro Dr. Finkelšteins. ''Kaitīgais ieradums var stimulēt kuņģa darbību, tādējādi izraisot sliktu dūšu un reiboni. Tāpat smēķēšana var ietekmēt kuņģa-zarnu traktu un izraisīt apetītes zudumu.'' Tāpēc daudzi cilvēki, kas atmetuši smēķēšanu, atgūst izsalkumu, un viņu ķermeņa svars pieaug par vidēji desmit procentiem. ''Taču šie cilvēki jūtas labāk un ir veselāki, kā arī viņiem ir vairāk naudas veselīgas pārtikas iegādei,'' piebilst Dr. Finkelšteins.

''Cilvēki, kas patērē daudz alkohola, ''piepilda'' sevi ar tukšajām kalorijām, tādējādi radot viltus sāta sajūtu,'' atklāj Dr. Finkelšteins. Tāpat tiem, kas ir atkarīgi no medikamentu vai narkotiku lietošanas, bieži vien ir svara un apetītes zudums.

Maijo klīnika skaidro, ka jebkura veida pielāgošanās traucējumi – stress ģimenē vai darbā, tuvinieka zaudēšana u.c. – var izraisīt apetītes izmaiņas. Dzīves satricinājumi dažiem cilvēkiem var izraisīt pārēšanos, bet citiem – apetītes zudumu.

Enerģijas un apetītes samazināšanās ir raksturīga cilvēkiem ar depresiju, tostarp pastāvīgiem depresijas traucējumiem, pēcdzemdību un psihotisko depresiju, kā arī sezonālajiem afektīvajiem traucējumiem. Tāpat bipolārajiem traucējumiem var būt tāda pati ietekme.

Kad cilvēks neuzņem pietiekami daudz šķidruma, viņš jūtas slikti, stāsta Dr. Finkelšteins. Savukārt dehidratācija izraisa apetītes zudumu. Visbiežāk tā skar cilvēkus gados, jo novecojot mazāk izjūtam slāpes.

Kairinātu zarnu sindroms, Krona slimība, čūlains kolīts un citas gremošanas sistēmas problēmas var mazināt apetīti. Maijo klīnika skaidro – šīs veselības problēmas izraisa nelabumu, sāpes un aizcietējumus vai caureju, kas savukārt var mazināt cilvēka vēlmi ēst. Tāpat cilvēkiem ar kairinātu zarnu slimību mutē var attīstīties čūlas, kas ēšanas procesu var padarīt sāpīgu.

Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS), ko dēvē arī par atviļņa slimību, ir vēl viena gremošanas trakta slimība, kas var ietekmēt apetīti. Cilvēkiem, kas cieš no GERS, rodas pastāvīgas grēmas – pēc ēšanas viņu kuņģa saturs var atgriezties barības vadā. ''Šādi pacienti var naktī atmosties ar skābu garšu mutē, kas var mazināt ēstgribu,'' skaidro Dr. Finkelšteins. ''Tāpat viņu kakls var kļūt jutīgs, kairināts.''

Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības jeb HOPS sevī ietver emfizēmu, hronisku bronhītu, smagu astmu un citas. Arī HOPS var nomākt apetīti un novest pie nepietiekama uztura, liecina žurnālā ''Journal of Translational Internal Medicine'' publicēts pētījums. Daļa no problēmas ''slēpjas'' tajā, ka pacients, zaudējot pilnvērtīgu plaušu funkciju, var izvairīties no fiziskām aktivitātēm, kas savukārt izraisa apetītes zudumu. Nereti HOPS pacienti arī ir tendēti uz depresiju, kas, kā iepriekš minēts, arī var būt apetītes zuduma iemesls.

Visbiežāk sastopamie audzēji, kas nomāc apetīti, ir olnīcu, kuņģa, kolorektālais, aizkuņģa dziedzera un urīnpūšļa vēzis, uzskaita Dr. Finkelšteins. Apetītes zudums var būt kaheksijas rezultāts – vielmaiņas izmaiņas, kuras izraisa audzējs, vai tā ārstēšanas metodes. Vēlreiz atgādinām –nesteidz sev uzreiz noteikt diagnozi – vēzis. Vispirms dodies pie ārsta, kurš tev nozīmēs nepieciešamās pārbaudes veselības problēmu diagnostikai.