Nosarcis kā tomāts. Cēloņi mūžīgi sārtajai sejai un iespējamā ārstēšana

Ir ļoti daudzi cēloņi tam, kāpēc seja var būt sārta, un risinājumi katrā gadījumā tad attiecīgi atšķiras. "Tava seja kļūst sarkana, kad paplašinās asinsvadi," teic Džošua Zeičners, kosmētisko un klīnisko pētījumu direktors dermatoloģijā. "Tas nozīmē, ka vairāk asiņu pieplūst sejai, piešķirot tai sarkanu izskatu." Tomēr viss nav tik vienkārši. Tieši tāpēc, iedvesmojoties no "Glamour" , esam apkopojuši tipiskākos iemeslus un risinājumus sejas sārtumam.

Taču pirms ķeries klāt pie jekāda veida ārstēšanas (tostarp tālāk minētajiem ieteikumiem), noteikti vērsies pie dermatologa, kurš varēs konsultēt un atrast piemērotāko risinājumu katrai problēmai.

Rozācija, iespējams, ir pirmā lieta, kas nāk prātā, mēģinot pašdiagnozēt sejas apsārtumu. Bet tas ne vienmēr ir īstais iemesls, tāpēc ieteicams vērsties pie dermatologa. "Rozācija ir stāvoklis, kad āda ir jutīga un pārmērīgi reaģē uz apkārtējo vidi," stāsta Zeičners. "Šie cēloņi ietver galējības temperatūrā, stresu, pikantus ēdienus un alkoholu."

Rozācija arīdzan var izpausties dažādos veidos. Tā var parādīties kā pastāvīgs sārtums, taču var izstaroties arī citās formās. Visizplatītākā rozācija izpaužas kā parasts apsārtums un pietvīkums. Taču citā rozācijas veidā parādās pūtītēm līdzīgi sārti un sarkani izciļņi, daži ar baltiem galiem.

Runājot par ārstēšanu, jāņem vērā divi aspekti. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka nav brīnumlīdzekļa, kas spēj izārstēt rozāciju. Taču nenokar degunu – to ir iespējams ierobežot. To ir ieteicams darīt pēc iespējas agrāk, lai novērstu iespējamu progresēšanu. Un, otrkārt, tas, kas ir jādara, mainās atkarībā no tā, cik viegls vai smags ir konkrētais gadījums. Šobrīd pastāv dažādas iespējas, kā var sašaurināt asinsvadus un nomierināt iekaisumu. Smagākos gadījumos, iespējams, jāapsver antibiotiku lietošana mazās devās vai lāzera procedūras. Jebkurā gadījumā būs jāgaida vismaz četras līdz sešas nedēļas, lai redzētu ievērojamus uzlabojumus.

Pēc procedūru veikšanas ir svarīgi ādas barjeru uzturēt labā stāvoklī. Zeičners iesaka lietot maigus tīrīšanas līdzekļus un nomierinošus mitrinošos krēmus. Pilnībā jāizvairās no pīlinga (gan ķīmiska, gan fiziska). Kas attiecas uz pārējiem kosmētikas līdzekļiem – izvēlies produktus, kas paredzēti apsārtuma mazināšanai.

Ekzēmas diagnosticēšana var būt pārsteidzoši grūta. Tas ir tāpēc, ka tās simptomi ir līdzīgi alerģiskām reakcijām. "Ekzēmu un kontaktdermatītu ir grūti atšķirt, jo abām problēmām novērojami iekaisuši, sārti un sausi plankumi, kas izraisa niezi vai dedzinošu sajūtu," teic dermatoloģe Džesika Veisere.

Ja tev pastāv aizdomas, ka par tavu sejas sārtumu atbildīga varētu būt ekzēma, vērsies pie profesionāļa. Dermatologam rūpīgi ir jāizpēta slimības vēsture un tavi personīgās higiēnas līdzekļi, lai noteiktu, kas tieši ir pie vainas. Iespējams, tev var izrakstīt pretiekaisuma krēmu, lai mazinātu apsārtumu un iekaisumu. Pārējiem kosmētikas līdzekļiem jābūt ar maigām sastāvdaļām, pilnībā jāizvairās no aromāta. Uzlabojumi būtu jāredz vienas vai divu nedēļu laikā. "Šīs kaites parasti uzliesmo līdz ar aukstu laiku, klimata izmaiņām vai ādas kopšanas līdzekļu maiņu, tāpēc problēma parasti ātri uzlabojas, kad apstākļi tiek optimizēti," stāsta Veisere.

Intensīvu līdzekļu lietošana nav ieteicama gadījumos, kad seja ir sārta, it īpaši, ja āda ir sausa vai dehidrēta. Šī kombinācija var nopietni vājināt ādas barjeru un pēc tam izraisīt iekaisumu. "Ja barjeras funkcija ir bojāta, āda kļūst neaizsargāta pret mikroorganismu, piemēram, baktēriju un sēnīšu infekcijām, kā arī izraisa jutīgumu un apsārtumu," skaidro dermatoloģe Dendija Engelmane.

Lai uzlabotu situāciju, noliec malā intensīvus līdzekļus (piemēram, pīlingus) un pastiprini barjeru, izmantojot mitrinošo krēmu. Engelmane iesaka lietot produktus, kuri satur hialuronskābi un niacinamīdus.

Šis būtībā ir sarežģītāks veids, kā vienkārši pateikt, ka nopirki jaunu produktu, pēc kura lietošanas izveidojās alerģiska reakcija pret vienu vai vairākām sastāvdaļām. Alerģiskā reakcija var veidoties gan tāpēc, ka sastāvdaļas izraisa tiešu kairinājumu, gan arī tad, ja tavai imūnsistēmai ir patiesa alerģija. Izplatītākās kairinošās sastāvdaļas visbiežāk var atrast līdzekļos, kas paredzēti pūtīšu ārstēšanai, piemēram, salicilskābe vai benzoilperoksīds. Citi bieži sastopami cēloņi ir smaržvielas un konservanti.

Dermatītu nereti ir grūti atšķirt no ekzēmas, taču labā ziņa ir tā, ka abas problēmas ārstē līdzīgi. Zeičners iesaka lietot 1% hidrokortizona ziedi, ko uzklāj divas reizes dienā. Ja dažu dienu laikā nav novērojami uzlabojumi, tad jādodas pie dermatologa, lai izskatītu citas ārstēšanas iespējas. Protams, jācenšas arī izvairīties no tiem produktiem, kas izraisa alerģiju. Vizītē pie dermatologa arīdzan ir iespējams veikt ādas alerģijas testu, kas ļaus precīzi zināt, pret kurām sastāvdaļām ir novērojama jutība. Lai novērstu tipiskākos cēloņus, ieteicams lietot veļas mazgāšanas produktus bez aromāta un mitrinošus krēmus, kas ātrāk ļauj ādai sadziedēt.

Būtiski ir nejaukt seborejisko dermatītu ar iepriekš minēto kontaktdermatītu. Seborejiskais dermatīts parādās kā apsārtums, kam ir tendence koncentrēties ap degunu un uzacīm. Tas ir līdzīgs blaugznām, bet ietekmē seju, nevis galvas ādu.

Nav neviena medikamenta, kas pilnībā spētu izārstēt seborejisko dermatītu. Vislabāk ir vērsties pie dermatologa, kurš spēs izvēlēties atbilstošākos produktus katrai situācijai.

Dažreiz atkārtoti saules apdegumi var likt domāt, ka pieredzi kādu ilgstošāku sejas apsārtuma veidu, kaut vainīgi ir vien apdegumi. Tieši tāpēc tik būtiski ir lietot saules aizsargkrēmu un neuzturēties stiprā saulē pārāk ilgi.

Ja neesi uzklājis SPF un pamani, ka esi guvis saules apdegumu, ir īstais brīdis iekļaut nomierinošus produktus savā ikdienas rutīnā.