Seši vienkārši ieteikumi plaušu veselības stiprināšanai

Šobrīd, kad pasaulē joprojām valda koronavīrusa pandēmija, rūpēties par elpceļu veselību ir svarīgāk nekā jebkad. Labā ziņa ir tā, ka tas nebūt nav sarežģīti. Turpinājumā, iedvesmojoties no portāla ''Health'', piedāvājam iepazīties ar vienkāršiem un ikdienišķiem ieradumiem, kas var palīdzēt uzlabot un stiprināt veselīgu plaušu darbību.

Neapšaubāmi, tu to jau esi dzirdējusi ne vienu reizi vien, bet ir vērts to atkārtot atkal un atkal – ja esi smēķētāja, laiks kaitīgo ieradumu atmest. Tas ir pirmais plaušu vēža nāves cēlonis un galvenais plaušu infekciju un slimību, tostarp hroniskas obstruktīvas plaušu slimības jeb HOPS, riska faktors. Tabakas smēķēšana vai pasīva dūmu ieelpošana veicina plaušu pašattīrīšanos. Tādējādi toksīni un vēzi izraisošās daļiņas iekļūst elpceļos un alveolās, kas asinis apgādā ar skābekli un palīdz organismam atbrīvoties no oglekļa dioksīda.

''Smēķēšana sagrauj dažus no šiem mazajiem šķēršļiem un barjerām, kas atrodas plaušās, lai tās aizsargātu,'' skaidro Patrīcija Fina, MD, profesore un Ilinoisas Universitātes Medicīnas katedras vadītāja. Runājot par e-cigaretēm, 2018. gadā Amerikas Savienoto Valstu ziņojumā secināts – elektronisko cigarešu kārtridži satur un izdala potenciāli toksiskas vielas. Piemēram, akroleīnu, kas ir izplatīta sastāvdaļa un ir saistīta ar plaušu vēža izraisīšanu.

Vēl viens paņēmiens, kā vari samazināt baktēriju, kas izraisa plaušu infekcijas, izplatīšanos, ir regulāra roku mazgāšana un uzturēšanās mājās, kad esi saslimusi, vai izvairīšanās no cieša kontakta ar citiem, kam ir elpceļu infekcija. Jāsaprot, ka pneimonija var attīstīties jebkuram, bet īpaši neaizsargāti ir cilvēki gados, bērni un tie, kuri cieš no hroniskām slimībām, piemēram, astmu vai HOPS.

Trenējoties tev, trenējas arī tavas plaušas – palielinās ķermeņa apgāde ar skābekli un notiek ātrāka atbrīvošanās no oglekļa dioksīda, tādējādi arī sirds taviem muskuļiem spēj piegādāt vairāk skābekļa. Tiesa, pēc izkustēšanās var rasties aizelšanās sajūta, bet tev nevajadzētu justies tā, it kā tev trūktu gaisa. Ja pēc sportošanas novēro sajūtas, kas līdzinās smakšanai, labāk pēc iespējas drīzāk konsultējies ar ārstu.

Vēl vari izmēģināt tā dēvēto elpošanu no vēdera. Apgulies uz muguras, uzliec vienu roku uz krūtīm, bet otru – uz ribām. Ieelpojot caur degunu, pievērs uzmanību savam vēderam, kā tas šķietami ''uzpūšas''. Izelpojot caur muti tāpat kā iepriekšējā vingrinājumā, sasprindzini vēdera muskuļus un ļauj tiem ''iegrimt'' sākotnējā stāvoklī. Šis vingrinājums trenē tavu diafragmu, tādējādi nodrošinot labāku plaušu ventilāciju.

Reizi nedēļā karstā ūdeni mazgā gultas veļu. Ja iespējams, neļauj mājdzīvniekiem gulēt uz gultas un citām mēbelēm. Aizkarus nomaini pret žalūzijām un atbrīvojies no gultas pārvalka, lai samazinātu virsmu skaitu, kurās var iedzīvoties putekļu ērcītes. Mazgā un sūc grīdu. Laikus salabo kādu pilošu krānu un ierīko gaisa ventilatorus. Atbrīvojies no sapelējušiem priekšmetiem, kurus vairs nav iespējams nomazgāt.

Tāpat krustziežu dārzeņiem, piemēram, rukolai, brokoļiem, Briseles kāpostiem un lapu kāpostiem, varētu būt vēža apkarošanas priekšrocības, lai arī ar tiem saistīti pētījumi par plaušu vēzi ir ļoti dažādi. Nesens Japānā veikts pētījums liecina – krustziežu dārzeņi var samazināt plaušu vēža risku nesmēķētāju vidū. (Bet, ja tu esi smēķētāja vai izbijusi šī ieraduma piekritēja, nepaļaujies uz to, ka šo dārzeņu vitamīni palīdzēs arī tev. Dažādos pētījumos parādās – beta-karotīna piedevas ir saistītas ar lielāku plaušu vēža risku smēķētāju vidū.)