Atpazīsti varmāku! Svarīgākais par emocionālo vardarbību  (3)

Emocionālā vardarbība var būt mānīga. Tā ietver jebko, kas nav saistīts ar fizisko spēku, tāpēc ir ļoti daudz darbību, ko pie tās var pieskaitīt, raksta "Good Housekeeping". "Tā var svārstīties no salīdzinoši mazām lietām, piemēram, kritikas, līdz pat destruktīvai, ļaunprātīgai izmantošanai, piemēram, manipulācijām, iebiedēšanai un kukuļošanai," skaidro psihiatre Lea Līsa. Ja domā, ka esi upuris, ir svarīgi spēt atpazīt emocionālās vardarbības pazīmes un saprast, kā un kāpēc varmāka tās izmanto. Tas nepieciešams, lai varētu atjaunot savu pašapziņu un lai spētu izkļūt no ļaunprātīgās situācijas.

Tāpat kā fiziskā vardarbība, arī emocionālā vardarbība ir saistīta ar varas iegūšanu pār citu personu – partneri vai citu ģimenes locekli. "Emocionālās vardarbības mērķis ir radīt psiholoģisku vājumu, graujot cilvēka pašpārliecinātību, pašnovērtējumu un pašvērtību," stāsta klīniskā psiholoģe Keitija Nikersone. "Vairuma ļaundaru mērķis ir likt otram justies tik vājam, mazsvarīgam un bojātam, ka pārstāj šaubīties par savu partneri un atļauj pieņemt visus lēmumus."

Emocionālajai vardarbībai var būt dažādas formas, ieskaitot piespiešanu, pazemošanu, draudus, apvainojumus, vainošanu, niknuma izrādīšanu un apkaunošanu. "Tā var parādīties dažādās formās, taču ir paredzēta, lai apklusinātu, noniecinātu un iebiedētu," teic garīgās veselības speciāliste Perija Boriša.

Šāda veida vardarbībai ir dažādi kaitnieciski efekti, it īpaši tāpēc, ka šāda veida uzvedība nošķir upurus no viņu atbalsta sistēmām. "Emocionālā vardarbība ir toksiska un bīstama, jo rada bailes, un bailes traucē mūsu spējai izmantot iekšējos resursus," stāsta Boriša. "Kad mūs vada bailes, kā tas bieži ir emocionālās vardarbības upuriem, tas liek aizmirst, kas un kādi mēs esam. Citiem vārdiem sakot, šāda vardarbība mazina pašnovērtējumu un liek šaubīties par sevi, tādējādi liekot atdot varu kādam citam."

Tas upurī arīdzan var izraisīt depresiju, satraukumu, trauksmi un izolētības sajūtu. Cilvēkam pat var sākt veidoties domas, ka viņš ir "traks", rodas šaubas par sevi. "Ļaunprātīgi izmantota persona var izjust satraukumu, kad partneris runā ar viņu," atklāj sociālā darbiniece Nensija Kislina. "Cilvēks var izjust dusmas pret savu partneri, pat ja konkrētajā brīdī otrs neko sliktu nedara. Ļaunprātīgi izmantota persona var izjust bezcerību vai izmisumu, kā arī aizvainojumu, vainas sajūtu un riebumu. Turklāt, var mazināties rūpes pret sevi, zust interese par lietām, ko cilvēks parasti gaidīja ar prieku. It īpaši, ja nodarbes saistītas ar pāridarītāju."

Tā kā emocionālā vardarbība ir saistīta ar varas nodošanu citai personai, kontrolējoša uzvedība bieži ir lielākā brīdinājuma zīme. Nereti varmāka cenšas pārtraukt upura kontaktēšanos ar draugiem un ģimeni, kā arī ierobežot piekļuvi ārpasaulei. Dažkārt kontrole ir arī pār upura finansēm un izskatu. "Tomēr vislielākā brīdinājuma zīme ir sajūta, ka esi pazemots un terorizēts. Sajūta, ka jūc prātā. Bet tu neesi traks, un citiem nav tiesību likt tev tā justies," uzsver Borisa.

Lai gan emocionālo vardarbību biežāk saistām ar romantiskām attiecībām, tā var parādīties arī jebkurā citā komunikācijā, tostarp attiecībās ar ģimeni un draugiem. Vecāku emocionālā vardarbība var būt īpaši mānīga, it īpaši, ja vecāki savai mīlestībai izvirza nosacījumus. Piemēram, labvēlīga attieksme ir atkarīga no tā, vai bērnam ir labas atzīmes, cik paklausīgs viņš ir, un tamlīdzīgi. "Parasti emocionāli aizskarošs vecāks ir ļoti narcistisks. Varas nelīdzsvarotība starp bērnu un vecāku var emocionālo vardarbību padarīt vēl bīstamāku, jo bērns var visu laiku būt nobijies un attīstīt izkropļotu skatījumu par sevi," skaidro Boriša.

Dažas pazīmes, ka cilvēks ir emocionāla varmāka:

Ja vēlies šķirties (ja emocionālā varmāka ir tavs partneris), būtiski ir izveidot rīcības plānu. Pastāsti draugiem un ģimenes locekļiem, ja nepieciešams, piesaisti arī juristu. "Kopumā zināšanās ir spēks. Ja izlem pieņemt nopietnu lēmumu, piemēram, šķirties, tad sakārto savas darīšanas un novērtē savu finansiālo stāvokli. Izveido arī savu bēgšanas plānu. Daudziem cilvēki, kuri sagādā ciešanas citiem, ir zems pašvērtējums vai atkarības problēmas, un viņi mēdz ātri sadusmoties," skaidro Kislina.

Ja tomēr vēlies saglabāt attiecības, būs jāveic liels darbs, lai varmāku varētu izmainīt. "Nosaki robežas ar savu partneri. Piemēram, var teikt: "Ja tu uz mani kliegsi vai lamāsies, es aizbraukšu." Ja personas emocionālā vardarbība ir saistīta ar alkoholu, norādi, ka būsi ar otru kopā tikai tad, ja viņš pilnībā atturēsies no tā." Iespējams, labākais variants ir uzsākt pāru perapiju, jo speciālists var palīdzēt izprast, kas ir problēmu un agresijas pamatā.

Taču, protams, vissvarīgākais ir atbalsts sev. "Sāc ar to, ka pati atzīsti, kas notiek. Pastāsti saviem tuviniekiem par notiekošo vardarbību un piedzīvoto. Izsakot to skaļi, mazināsies kauns. Ja ir kāds cits cilvēks, kurš var pateikt, ka tas, ko piedzīvo, nav normāli, pati arī jutīsies labāk," piebilst Boriša.

Pēc robežu noteikšanas ir vēl daudz jāstrādā. Pirms ar partneri dodies uz pāru terapiju, ieteicams ir katram no jums saņemt individuālu palīdzību. Tas arī ir veids, kā pavadīt laiku atsevišķi. Ir būtiski pievērsties nodarbēm, kas uzlabo noskaņojumu un palielina neatkarību. Atceries, ja cilvēks tevi mīl, viņš vēlēsies, lai jūties droši, esi laimīga, priecīga un spēcīga.