Šķiet, daudzi laimi uzskata par utopisku sajūtu, kuru iespējams piedzīvot vien retajam vai tikai tad, ja dzīvē noticis kas patiesi brīnišķīgs un neatkārtojams, un arī tad vien īslaicīgi. Tomēr tā nav tiesa – laimi var uztrenēt, turklāt tas ir pa spēkam katram. Par to, kāpēc ir svarīgi trenēt spēju būt laimīgam un ko mēs varam darīt ikdienā, lai justos laimīgāki, psihoterapeits Andris Veselovskis stāsta podkāstā "Laimes laboratorija".
Visas iepriekšējās podkāsta "Laimes laboratorija" epizodes, kā arī citus "Delfi" veidotos podkāstus klausies portāla platformā šeit vai meklē "Spotify", "Podbean", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts".
Veselovskis skaidro, ka laime, pretēji hiperuzbudinājumam, ko izraisa, piemēram, iemīlēšanās, ir mierīgs un patīkams ikdienas stāvoklis, kuru iespējams uztrenēt. "Mūsu fiziskais ķermenis var būt labā vai sliktā formā. Tāpat ir ar mūsu pašsajūtu – mēs varam justies labāk vai sliktāk, bet arī to var uztrenēt." Psihoterapeits norāda, ka, domājot tikai par problēmām un neveiksmēm, mēs varam uztrenēties būt nelaimīgi, kas var novest līdz depresijai. Taču ar treniņu iespējams arī sevi darīt laimīgāku.
Tiesa, cilvēki ir dažādi, un tiek uzskatīts, ka apmēram desmit procenti no populācijas prastu izdzīvot arī ļoti smagos apstākļos, atklāj Veselovskis. Tie ir cilvēki, kam no dabas ir dota izdzīvošanas, adaptācijas spēja, un to var novērot arī agrā vecumā. "Piemēram, bērnunamā viens no desmit zīdaiņiem iemācās pasmaidīt vai kaut kā pakustēties, tādējādi iepatīkoties arī nešpetnākajai aprūpētājai. Tā viņš var iet tālāk pa dzīvi. Te varētu teikt, ka bioloģija ir pozitīvāka," stāsta psihoterapeits.
Tāpat var būt gadījumi, kad ģimenē apstākļi ir pietiekami labi, bet mazulis jau agrā vecumā vairāk satraucas, baidās, interpretē, ka viņam ir slikti un viņu neviens nemīl. Veselovskis uzsver, ka bioloģijai ir liela nozīme, runājot par laimes sajūtu, bet tikpat liela nozīme ir arī citiem faktoriem, piemēram, nepatīkama pieredze vai ilgstoša slimošana jau kopš bērnības. "Tas nav tikai galvā vai atkarīgs no audzināšanas. Tie ir daudzi faktori," teic psihoterapeits.
Būt laimīgs patiesi var būt teju ikviens, jo, kā norāda speciālists, ir maz tādu cilvēku, kurus skārusi tik smaga trauma vai iedzimtība, ka nekas vairs nelīdz. Piemēram, varētu būt smaga šizofrēnija, kas nepadodas koriģēšanai, situācijai kļūstot tikai sliktākai. "Lielākoties mēs varam attīstīt un uztrenēt spēju būt laimīgam. Esmu izstrādājis 11 vingrinājumus, kas, protams, nav vienīgās metodes, bet tās var praktizēt."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
