Marta (vārds mainīts) pie akupunktūras speciālista vērsās aptuveni pirms gada. Viņu galvenokārt nomocīja problēmas, kas saistītas ar menopauzes tuvošanos, – pastāvīgi karstuma viļņi un miega problēmas. "Modos naktī trīs četras reizes, pēc tam nevarēju aizmigt. Mans draugs, kurš bieži dodas uz adatu terapiju, ieteica aiziet pie akupunktūras speciālista un parunāt." Sievietei ir arī artrīts, un viņa domājusi, ka senā ārstniecības metode, iespējams, varētu palīdzēt arī šai kaitei, taču ar slimību tik vienkārši tas nav. "Ar artrītu ir tā – ir pilnībā jāpārtrauc dzert zāles, lai zinātu, vai procedūra palīdz. Cilvēks, kurš veic akupunktūru, katru reizi prasa, kā jūties, un pēc tam attiecīgi maina adatu pozīciju. Ja dzer zāles, īsti nevari saprast, kā jūties un kuras vietas vairāk sāp," stāsta Marta.
Akupunktūras vēsture iestiepjas ļoti senā pagātnē – tās pirmsākumi meklējami pirms vairāk nekā divarpus tūkstošiem gadu. Ķīniešu tradicionālā ārstniecības metode laika gaitā vērtēta visai neviennozīmīgi. Daži to noliedz, citi sludina kā lielisku palīgu. Mūsdienās, metodei parādās arvien vairāk piekritēju, it īpaši gadījumos, kad veselības problēmas ir saistītas ar funkcionāliem traucējumiem vai hroniskām slimībām.
Filozofija, kas ir akupunktūras pamatā, nav nemaz tik vienkārša, jo tradicionāli šī metode nav balstīta zinātnē vai medicīnā. Senatnē cilvēki uzskatīja, ka viņu ķermenis ir piepildīts ar neredzamu, dzīvību dodošu spēku, ko tie sauca par "qi". Kad "qi" plūst labi un uz visām pareizajām vietām, cilvēkam ir laba garīgā un fiziskā veselība.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
