Mūsdienās esam arvien alerģiskāki. Kāpēc?

“Pirms trim gadiem man pirmo reizi parādījās pavasara alerģija. Pēkšņi sākās nenormāli smagas iesnas, tādas, kādu nav bijis nekad. Pilnībā ciet deguns, biezas gļotas. Man ļoti sāpēja galva, bet nepalīdzēja nevienas zāles,” savu pieredzi atklāj Anna. Viņa stāsta, ka veikusi analīzes, kas atklājušas alerģiju pret putekšņiem. “Analīzes taisīja uz kādiem desmit augiem, kuri ir populārākie, bet neviens no tiem nebija mans alergēns. Vēl līdz galam nezinu, pret ko man tā alerģija īsti ir, bet tagad tā atkārtojas katru gadu – parasti sākas martā, aprīlī, bet vistrakākais periods ir maija beigās un jūnija sākumā.”

Annai alerģija parasti sākas ar ļoti smagām iesnām, viņa teic – ir ļoti grūti paelpot. “Vistrakākais ir tas, ka galva ļoti, ļoti sāp. Gluži vai plīst pušu. Pēdējos gados lietoju vienas alerģijas zāles, ko dzeru, tikko jūtu, ka sākas. Tad it kā kļūst labāk, bet liela nozīme ir arī laikapstākļiem. Jo sausāks laiks, jo stiprāka alerģija, tādēļ ka putekšņi nav noskaloti. Pat tad, ja vienkārši sēžu istabā, atveru logu, uzreiz jūtu, ka ļoti sāp galva,” atklāj Anna.

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam apgalvojumus – mūsdienu cilvēki ir alerģiskāki un mazāk izturīgi, tādēļ jārūda sava imūnsistēma. Vai tā ir patiesība vai cilvēku izdomāts mīts? Izrādās, ka mūsdienu pasaulē cilvēki patiesi ir alerģiskāki. Iemeslu, kāpēc cilvēki ir alerģiskāki, ir daudz, un zinātnieku vidū joprojām nav vienprātības šajā jautājumā. Skaidrs, ka liela nozīme ir gan ģenētikai, gan arī apkārtējai videi.