<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@zr87'>Zoltan Rakottyai</a> / <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Ja reiz kādā gadalaikā var manīt cilvēkus, pavisam mierīgi un klusi staigājot pa mežu ar nazi rokās, tad tas ir rudens. Gailenes, podiņi, beciņas un baravikas – vienas pēc otrām tiek liktas grozos, bildētas un pēcāk gatavotas vakariņām vai ziemas krājumiem. Tomēr ir cilvēki, kas no meža mājās nes sēnes, kuras kopš bērnības ieaudzināts atstāt sūnās neaiztiktas. Runa ir par sarkanajām mušmirēm, par kurām pēdējā laikā sociālajos tīklos ir sacelta neliela apmēra, bet tomēr – ažiotāža. Cilvēki stāsta, kā vāc košās sārtgalves, jo no tām gatavojot uzlējumus, smēres un pulverus, kā arī kaltē, lai mušmires pārtaptu vērtīgās zālēs. Kā tad īsti ir – vai mušmire tiešām ir brīnumlīdzeklis vai tomēr bīstama cilvēka veselībai?

"Atradām, salasījām, aplējām ar spirtu. Tagad raksim zemē, un 40 dienas ļausim atpūsties. Pēc tam izraksim un izkāsīsim. Būs ļoti vērtīgas zāles," vēsta kāds ieraksts sociālajā vietnē "Facebook". Autors skaidro: "Pa pilītei pievienosim cūku taukiem – varēs smērēt sāpošas vietas. Pa pilītei, pievienojot ūdensglāzei, katru dienu palielinot devu līdz 20 pilītēm un atpakaļ samazinot līdz vienai pilītei, 40 dienu kūrē varēs dziedēt un attīrīt organismu." Tāpat sociālajos tīklos šoruden netrūkst fotogrāfiju ar mušmiru piebērtiem bagāžniekiem, pilniem groziem un īpaši mākslinieciskām kompozīcijām, bet sludinājumu portālos iespējams iepazīties ar publiskiem paziņojumiem par sarkano mušmiru galviņu iepirkšanu.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts Roberts Stašinskis norāda, ka šādas metodes piekopj netradicionālās medicīnas piekritēji, piemēram, dziednieki, tāpēc viņam pilnvērtīgu skaidrojumu, kāpēc viņi izvēlas mušmires lietot ārstniecībā, sniegt ir sarežģīti. "Bet, ko es varu teikt, – sarkanā mušmire savā būtībā ir indīga sēne. Galvenais "indīgums" ir alkohola reibumam līdzīgs stāvoklis. Diemžēl katru gadu tiek atvesti cilvēki, kas pārdozējuši, uzturā lietojuši daudz sarkano mušmiru un kuru stāvoklis ir gana nopietns, tāpēc kādu laiku jāārstējas slimnīcā. Kas pozitīvi, miršanas gadījumi sarkanās mušmires dēļ vismaz manā praksē noteikti nav bijis. Īsti šādi gadījumi arī literatūrā netiek aprakstīti," skaidro Stašinskis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!