Zems asinsspiediens tikpat bīstams kā paaugstināts – būtiskākais par hipotensiju

Saskaņā ar Amerikas Sirds asociācijas datiem, normālu asinsspiedienu veido divi rādītāji: sistoliskais (augšējais) skaitlis, kas mēra asins spiedienu artērijās, kamēr sirds sitas, un diastoliskais (apakšējais) skaitlis, kas mēra asins spiedienu artērijās, kad sirds starp sitieniem atpūšas. Normāla asinsspiediena sistoliskajam rādījumam būtu jābūt līdz 120, bet diastoliskajam – līdz 80. Tātad 120 un 80.

Tehniski runājot, zems asinsspiediens jeb hipotensija ir asinsspiediena rādījums, kas ir mazāks par 90 uz 60, portālam ''Live Strong'' skaidro Aleksandra Lažoa, medicīnas zinātņu doktore, kardioloģe. Viņa piebilst, ka zemu asinsspiedienu var uzskatīt par bīstamu ikvienā gadījumā, kad tas izraisa novirzes no normālas veselības, kas ilgst vairāk nekā dažas sekundes. ''Asinsspiediena skaitļi ir mainīgi un atkarīgi no katra pacienta vispārējā veselības stāvokļa,'' skaidro Lažoa. ''Vienam parādīsies pazemināta asinsspiediena simptomi jau tad, kad sistoliskais skaitlis būs nedaudz zemāks par 120, bet citam vien tad, kad šis skaitlis nokritīs pat līdz 70.''

Taču citos gadījumos, kā jau minēts, pazemināts asinsspiediens nav normāls – tas pats par sevi ir novirze no normālas veselības. Hipotensijas izraisītāji var būt daudz un dažādi, piemēram:

Zems asinsspiediens var būt arī gultas režīma, grūtniecības vai dažādu medikamentu, piemēram, hipertensijas zāļu, diurētisko līdzekļu, noteikta veida antidepresantu un erektilās disfunkcijas medikamentu blakusparādība.

Saskaņā ar Amerikas Sirds asociācijas sniegto informāciju, zems asinsspiediens var izraisīt arī šādus simptomus:

Sirds problēmas. Ļoti zems asinsspiediens var kaitēt tavai sirdij, jo, kā jau minēts, tai tiek atņemts skābeklis, skaidro ''Mayo Clinic''. Cilvēkiem ar koronāro sirds slimību un ļoti zemu asinsspiedienu ir paaugstināts kardiovaskulāro slimību, piemēram, sirdslēkmes risks, secināts 2017. gadā žurnālā ''British Medical Journal'' publicētais pētījums. Savukārt 2018. gadā žurnālā ''Journal of the American College of Cardiology'' publicētais pētījums rāda – ļoti zems asinsspiediens ir saistīts ar paaugstinātu stenokardijas vai sāpēm krūtīs risku.

Traumas. Ja asinsspiediens nokrīt strauji, pastāv iespēja, ka ģībsi. Savukārt ģībšanas laikā tu vari gūt nopietnas, pat letālas traumas.

Nieru bojājumi. Kardioloģe Lažoa atklāj, ka dažiem saviem pacientiem, kas jau cieš no nieru mazspējas, viņu nieru darbība pazemināta asinsspiediena dēļ pasliktinājusies vēl vairāk.

Insulta simptomu saasināšanās. ''Pacientiem, kas iepriekš cietuši no insulta, insulta simptomi var atkārtoties, ja viņu asinsspiediens ir pazemināts,'' skaidro kardioloģe.

Citi riski veselībai. Tiesa, ārsti joprojām pēta visus iespējamos hipotensijas radītos riskus normālai veselībai. Piemēram, 2018. gada martā BMC Sabiedrības veselības asociācija, izmantojot Korejas Nacionālā veselības un uztura pārbaudes datus, secināja – starp zemu asinsspiedienu un domām par pašnāvību iespējams ieraudzīt saistību. Pētījumā atklāja, ka pašnāvniecisku domu biežums pieaugušajiem, kuri ikdienā cieš no hipotensijas, bija ievērojami biežāks.

Preventīvie pasākumi. Dažos gadījumos profilaktisku pasākumu veikšana var palīdzēt izlabot zemo asinsspiedienu. Piemēram, ja tev ir neironu izraisīta hipotensija un darbs, kas prasa ilgstošu stāvēšanu uz vietas, asinsspiediens var pazemināties. Lažoa skaidro, ka, veicot profilaktiskus pasākumus, piemēram, staigājot regulāros laika intervālos vai veicot kāju vingrinājumus, var novērst bīstamu asinsspiediena pazemināšanos, kas varētu izraisīt ģīboni.

Hidratācija. Pietiekama daudzuma šķidruma uzņemšana ir atslēga veselīga asinsspiediena uzturēšanai, uzsver kardioloģe. Un ūdens dzeršanas paradumu uzlabošana dažkārt var būt pietiekama, lai paaugstinātu spiediena līmeni.

Izmaiņas uzturā. Dažos gadījumos ārsts var izrakstīt ikdienas sāls devas palielināšanu, lai mēģinātu zemo asinsspiedienu paaugstināt. Taču Lažoa uzsver, ka pirms jebkādu būtisku sāls patēriņa izmaiņu veikšanas vienmēr jākonsultējas ar savu ārstu, jo noteiktās situācijās, piemēram, sirds mazspējas gadījumā šīs izmaiņas var asinsspiedienam kaitēt.

Tāpat dažus anēmijas veidus izraisa būtisks B12 vitamīna un folijskābes trūkums, līdz ar to šo uzturvielu papildus lietošana var palīdzēt ārstēt anēmiju, kā arī pazeminātu asinsspiedienu. Tiesa, arī šeit vispirms obligāti jākonsultējas ar savu ārstu, lai savu veselību netraumētu vēl vairāk.

Medikamenti. Ja tu lieto jebkāda veida medikamentus un tev ir zems asinsspiediens, ārsta uzdevums ir apskatīt medikamentu sastāvu un to iespējamos blakusefektus, lai atrastu īsto vaininieku un kādu alternatīvu. Savukārt retos gadījumos ārsts var izrakstīt medikamentus asinsspiediena paaugstināšanai, stāsta Lažoa.

Vairumā gadījumu, ja vien neesi guvusi nopietnus savainojumus un traumas un tev nav pamanāmu sūdzību, vienreizēji konstatēts pazemināts asinsspiediens nav nekas, par ko tev vajadzētu satraukties. Taču, ja pamani, ka asinsspiediens nokrītas jau regulāri, mēģini piefiksēt laiku, kad tas nokrītas, piemēram, pēc tam, kad esi lietojusi konkrētus medikamentus vai pēc ēdienreizes. Savukārt pēc novērojumu izdarīšanas dažu dienu garumā norunā vizīti ar ārstu.

Bet, ja tev rodas tūlītēji un ilgstoši hipotensijas simptomi kā esība ''pa gaisu'' (koncentrēšanās spēju trūkums, haotisms u. tml.), reibonis vai ģībonis, nekavējoties meklē medicīnisko palīdzību.