kaķis, dusmas, dzīvnieks
Sirds sitas, roka nemanot saliekta dūrē un vēderā, šķiet, griežas neprātīgs karuselis. Ikviens esam izjutuši ārkārtīgi spēcīgo emociju – dusmas. Gribas kliegt, gribas lamāties, iespējams, arī pamatīgi iedunkāt spilvenu. Un tomēr – kādi būtu pareizākie un garīgajai veselībai draudzīgākie veidi, kā pārvaldīt dusmas? Par to uzzini, lasot tālāk!

Pandēmijas laikā līdz šim ir gājis gluži kā amerikāņu kalniņos. Sākot ar pirmo satraukumu, kas uzvirmoja gada sākumā, vīrusam tikko parādoties, un beidzot ar vienaldzību, kas uzglūnēja vasaras mēnešos, kad šķita, ka slimība ir nedaudz norimusi. Taču šobrīd arvien biežāk dominē viena visaptveroša sajūta – dusmas. Daudzi ir ieslīguši neapmierinātībā saistībā ar jaunu ierobežojumu ieviešanu. Daudzi ir noguruši no nemitīgā satraukuma. Daudzus sadusmo nomācošā neziņa par to, kad beidzot pasaule varēs atgriezties savā ierastajā ritmā. Tas ir pavisam normāli. Nevajadzētu justies slikti par savām emocijām. Vienlaikus ir būtiski neļaut savai neapmierinātībai nodarīt kaitējumu garīgajai veselībai, raksta "Stylist".

"Emocijas pašas par sevi nav labas vai sliktas, drīzāk svarīgi ir tas, kā mēs apstrādājam un reaģējam uz šīm jūtām," skaidro psiholoģe Mega Arola. Tā vietā, lai ļautu neapmierinātībai pārņemt kontroli pār savu prātu, ir vērts izmantot metodi, ko psihologi sauc par adaptīvajiem stresa pārvarēšanas paņēmieniem. "Piemēram, dusmas var būt diezgan spēcīgs rīcības virzītājspēks. Ja tās pārvalda un novirza uz kaut ko produktīvu, tās vairs nebūs tik destruktīvas. No jebkuras emocionālas reakcijas rodas problēma tad, kad tā vedina uz negatīvām un atkārtotām domām, rada uzvedības modeļus, kas mūs aizkavē vai, vēl sliktāk, veicina veselību ierobežojošu uzvedību, piemēram, emocionālu ēšanu vai kaitīgu vielu lietošanu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!