Šķita, ka zaudēšu sievišķību. Dezirē par cīņu ar krūts vēzi

Dezirē Krevjē (Desirèe Crevier) jau divus gadus dzīvo Latvijā, viņai ir seši bērni, kurus visus izbarojusi ar krūti. Viņai nav bijis un arī šobrīd nav kaitīgo ieradumu, nav bijis citu riska faktoru, līdz ar to doma, ka viņu jebkad varētu skart tāda slimība kā krūts vēzis, likās teju neiespējama. Taču nereti dzīvē piepildās arī neiespējamais.

Divas nedēļas pirms savas 35. dzimšanas dienas Dezirē pirms gulētiešanas pavadījusi laiku sociālajos tīklos un uzdūrusies stāstam par māti, kura 35 gadu vecumā atradusi krūtī bumbuli (audzēju). Šis stāsts iedrošinājis arī viņu pārbaudīt pašai savas krūtis, un arī viņa kaut ko sataustīja, ko lūdza pārbaudīt arī vīram. Jau tobrīd viņa zinājusi – tas ir krūts vēzis, bet, protams, bijis vajadzīgs ārsta slēdziens. "Nākamajā rītā pavadīju bērnus uz skolu un zvanīju ārstam, lai noskaidrotu, kad mani var pieņemt. Tas bija iespējams tikai dažas nedēļas vēlāk, bet, tā kā es ļoti baidījos, ka man varētu būt krūts vēzis, izvēlējos doties uz slimnīcu, kur mani izmeklēja cita ārste.''

Ārste Dezirē krūtī arī sataustīja bumbuli, bet sievieti mierinājusi, sakot, ka viņa visus bērnus barojusi ar krūti un viņas ģimenē neviens cits ar to nav slimojis, līdz ar to nav iemesla slimot arī Dezirē. Šī iemesla dēļ sievieti arī nevēlējās tūliņ sūtīt veikt mamogrāfiju (protams, viņa arī bija par jaunu, lai izmeklējumi būtu simtprocentīgi droši). Taču tas jauno sievieti nepārliecināja, un viņa tika nosūtīta uz ultraskaņas izmeklējumiem, kur arī tika veikta biopsija. Nedēļas laikā, lai arī mediķi bija pārliecināti, ka slimības iespējamība ir vien aptuveni trīs procenti, tomēr apstiprinājās – Dezirē ir ļoti agresīvs III pakāpes krūts vēzis III stadijā –, kā arī noskaidrojās, ka vēzis jau bija izpleties ārpus krūts un nonācis limfmezglos.

Ultrasonogrāfijai sekoja arī mamogrāfija, un pēc divām nedēļām Dezirē saņēma onkologa atzinumu: "Tas ir vēzis, un mums tas ir jāizņem." "Ātri un bez šaubīšanās tika pieņemts lēmums, ka jāveic dubultā mastektomija. Es vēl gribēju pavadīt vairāk laika ar saviem bērniem un ģimeni un nevēlējos riskēt, jo vēzis varēja izplesties uz otru krūti vai citu vietu. Zināju arī, ka man priekšā stāvošā cīņa būs ļoti smaga, bet tobrīd vēl nesapratu, cik smaga tā būs. Tagad gan zinu, ka tas bija tā vērts."

Mēnesi pēc krūts vēža atklāšanas Dezirē bija ieplānota dubultās mastektomijas operācija. Viņa atklāj: "Man nācās zaudēt, vismaz man tā likās, to, kas definēja mani kā sievieti. Tas bija smagi, jo ar krūtīm es arī baroju savus bērnus, un man likās, ka es vairs nebūšu īsta sieviete." Atkopšanās pēc operācijas bijusi grūta, bet padarījusi viņu stiprāku. "Mēnesi pēc mastektomijas sākās sešas FEC-D ķīmijterapijas sesijas. No terapijas man bija slikti, ļoti sāpēja – bieži vien gulēju uz grīdas un raudāju kaulu sāpju dēļ. Maniem bērniem nācās tajā noskatīties, kas arī bija ļoti smagi. Pēc ķīmijterapijas tika veikta apstarošana. Tā kā tā tika veikta citā pilsētā, man nācās sešas nedēļas dzīvot slimnīcā, prom no ģimenes, no bērniem. Es tur biju jaunākā – citi pacienti bija vecumā no 60 gadiem, līdz ar to sajūta bija kā veco ļaužu pansionātā. Mēs spēlējām bingo, dejojām havajiešu dejas un centāmies kaut kā sadzīvot ar savu briesmīgo stāvokli. Kamēr es biju tur, katru dienu ar piepilsētas autobusu braucu uz slimnīcu uz procedūru, kur starojums tika vērsts tieši uz manām krūtīm – tas bija ļoti tuvu sirdij un plaušām, tāpēc man bija jālieto aizsargvairogs. Cits manā vietā varbūt arī apstarošanu neizvēlētos, bet vēža atrašanās vieta radīja papildu risku, ka varētu veidoties vēl citi audzēji. Tāpēc es biju ar mieru riskēt," par atveseļošanās procesu stāsta Dezirē un kopumā vērtē: "Tas bija ļoti smagi, bet domāju, ka būtu vēl grūtāk, ja manis vairs nebūtu, tāpēc tas bija tā vērts."

Savukārt ārstēšanas beigās izlemts – sievietei nepieciešama arī histerektomija (ķirurģiska dzemdes izņemšana – red.), kas Dezirē 35 gados izraisīja menopauzi, kas savukārt licis viņas ķermenim justies kā sešdesmit gadus vecam. Šāds lēmums pieņemts, lai samazinātu iespēju, ka sievietes hormoni atjaunos vēzi. "Lēmums par histerektomiju man bija viegls tikai tāpēc, ka es zināju – vairs nevēlos bērnus un gribu darīt visu iespējamo, lai uzvarētu vēzi un neļautu tam atgriezties."

Lai pilnībā uzvarētu slimību, Dezirē bija nepieciešami deviņi mēneši un ķīmijterapija, apstarošana, dubultā mastektomija un histerektomija. Viņa to paveica, ir pagājuši četru gadi, un vēža vairs nav. Tiesa, lai arī brīdis, kad vēzis tika uzveikts, bija laimīgākais Dezirē mūžā, rētas un viss cits, kas pēc cīņas vēl bija palicis, joprojām lika justies slikti. "Man nebija krūšu, es nevarēju paskatīties uz sevi spogulī. Jutos iztukšota un nespēju mīlēt pati sevi. Nevarēju saprast, kā cilvēki man apkārt varētu uz mani skatīties un mani mīlēt kā iepriekš."

Divus gadus pēc tam, kad vēzis bija uzvarēts, sievietes vīram piedāvāja darbu Latvijā. Viņa tobrīd zināja, ka kaut kas ir jādara, jo nespēja dzīvot tāda – bez krūtīm. "Es tam esmu par jaunu. Manas krūtis bija tas, kas mani padarīja par to, kas esmu, un ar krūtīm daudz vairāk jutos kā sieviete. Es meklēju ārstus, kas varētu man palīdzēt. Kad ierados Latvijā, jau no paša sākuma zināju, ka krūts rekonstrukciju vēlos veikt tieši ar DIEP metodi, turklāt atrast ārstus, kas to var paveikt un lieliski, bija daudz vieglāk, nekā es biju domājusi. Devos pie sava onkologa, kurš mani nosūtīja pie visprasmīgākajiem ķirurgiem Latvijā: Jāņa Zariņa un Kalvja Pastara no Latvijas Mikroķirurģijas centra. Viņi ar mani tikās un pārrunāja šīs operācijas sarežģītumu. Manā gadījumā tas bija īpaši sarežģīti, jo man bijušas sešas grūtniecības, kuru dēļ mans vēders ir stipri izstaipīts. Ar savām prasmēm viņi mani pārliecināja, ka viss būs kārtībā. Tā Latvijā bija pirmā tāda veida abu krūšu rekonstrukcijas operācija, kas ilga 12 stundas, – īsts izaicinājums ārstiem, kuri ar to veiksmīgi tika galā.

Operācija un viss, ko es tajā ieguldīju, patiešām atmaksājās un pilnīgi noteikti bija tā vērts. Ja vajadzētu, es to noteikti darītu atkal, jo tas man deva skaidru prātu. Es esmu daudz laimīgāka, atkal jūtos es pati. Es varu skatīties uz sevi spogulī un justies skaista: pirms tam nevarēju uz sevi spogulī pat paskatīties, lai uzreiz nejustos kropla. Tagad, ar manu pašreizējo izskatu, man vairs maz kas par to atgādina. Un es jūtu, ka varu dzīvot laimīgāku, pilnīgāku dzīvi – bez tā negatīvisma, ko vēzis manī izraisīja. Es esmu stiprāka, spēcīgāka, esmu es pati un esmu laimīga, patiešām laimīga, ka esmu uzvarējusi. Iespēja veikt DIEP un atgūt pašapziņu un skaistumu – tas ir mans novēlējums katrai sievietei, kura ir uzveikusi krūts vēzi un kurai ir iespējams veikt krūts rekonstrukciju,'' stāsta Dezirē.

Lai arī sievietes pieredze bijusi visai skaudra, viņa ar to dalās, jo cer, ka viņas stāsts atstās iespaidu uz kādu un varbūt glābs kādu dzīvību – tāpat kā viņu glāba cita cilvēka stāsts. Dezirē aicina ikvienu pārbaudīt savas krūtis, tās iztaustot mājas apstākļos reizi mēnesī, kā arī reizi gadā doties pie onkologa, lai veiktu mamogrāfiju vai sonogrāfiju. "Esiet modras un dodieties uz pārbaudēm. Ja es nebūtu veikusi pārbaudi, es nebūtu atklājusi, ka man ir vēzis. Nezināt ir sliktāk, nekā zināt. Zināšana ļauj tev cīnīties. Tā ļauj agrāk uzsākt ārstēšanu. Ja tu par to uzzināsi pietiekami agri, iespējams, tev nevajadzēs ne ķīmijterapiju, ne apstarošanu, arī operāciju ne, kā arī tu vari izvairīties no dubultās mastektomijas. Ignorējot un nezinot tas ir daudz grūtāk. Tā ir grūta cīņa, bet tas ir tā vērts. Tāpat es ceru, ka ikviens, kurš uzzina, ka viņam vai viņai ir krūts vēzis un ka jāveic dubultā mastektomija, arī zina, ka ir pieejamas iespējas. Ka ir tas, ko sauc par DIEP, un ka ir iespējams izveidot jaunas krūtis no jūsu pašu audiem. Un es uzskatu, ka tas ir jāzina ikvienai sievietei.

Es vēlos, lai visas sievietes uzzina, ka šī cīņa viņām nav jāizcīna vienām pašām, ka viņām blakus ir ģimene un draugi, kas vēlas viņas atbalstīt, tāpēc jums nav jācīnās vienatnē. Ir daudz vieglāk, ja blakus ir mīloši cilvēki. Un, daloties savā pieredzē ar ģimeni un draugiem, jūs informējat citas sievietes sev apkārt. Tāpēc pastāv iespēja, ka, izstāstot savu stāstu, jūs izglābsiet nevis vienu dzīvību, bet daudzas. Un es varu tikai cerēt, ka mans stāsts palīdzēs kādai citai saprast, ka no šī ceļojuma ar krūts vēzi var iegūt arī daudz ko pozitīvu," teic Dezirē.

Oktobrī, kas ir krūts veselības mēnesis, Latvijas Mikroķirurģijas centrs īsteno kampaņu un piedāvā veikt bezmaksas krūts rekonstrukcijas operāciju piecām sievietēm. Ja tu zini kādu, kam šāda operācija būtu vajadzīga, Dezirē lūdz aicināt viņu aizpildīt un iesniegt pieteikumu: "Es nevaru izteikt vārdos, cik ļoti šāda operācija var palīdzēt atgūt savu dzīvi." Vairāk informācijas par Mikroķirurģijas centra labdarības kampaņu vari uzzināt, klikšķinot te.

Tiesa, krūšu rekonstrukcijas operācija nav lēta un Latvija ir viena no dažām pasaules valstīm, kur netiek finansēta krūšu rekonstrukcijas operācija sievietēm, kuras uzvarējušas cīņu ar vēzi, bet ir zaudējušas vienu vai abas krūtis. Šobrīd portālā "manabalss.lv" izveidota iniciatīva "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm", vairāk par to šeit.