Auksti vienmēr un visur? Iemesli, kāpēc allaž ir vēsi

Vai tu izvēlies gulēt ar divām segām par karstā vasaras naktī, un uzskati, ka džemperu sezona ir visu gadu? Ja tas izklausās pazīstami, iespējams, esi novērojusi arī šādus simptomus: bieži drebuļi, ledainas rokas un pirksti un sajūta, ka visu laiku salsti (neatkarīgi no temperatūras un iemesla). Hārvardas Medicīnas skolas eksperti ir konstatējuši, ka ķermeņa temperatūra patiešām dienas laikā mainās, tomēr ir daži cilvēki, kuriem vienmēr ir vēsi, un to nevajadzētu atstāt bez ievērības.

Kas ir interesanti – cilvēka ķermeņa temperatūra vēsturiski ir samazinājusies. Turklāt, pētījumi arī parāda, ka sievietes biežāk nekā vīrieši izjūt atdzišanu, jo sievietēm dažreiz mēdz būt zemāks vielmaiņas ātrums, kas nozīmē, ka miera stāvoklī tiek sadedzinātas mazāk kaloriju, kas savukārt rada mazāk siltuma. 2015. gadā veiktā pētījumā atklāja, ka sievietēm ērtākā istabas temperatūra ir aptuveni 25 grādi, bet vīrieši dod priekšroku zemākai temperatūrai – aptuveni 21, 22 grādiem.
Ārsts Pīters Bidejs skaidro, ka nebūtu jāsatraucas par to, ka aukstās dienās salsti, taču, tiklīdz tas sāk traucēt ikdienas režīmam vai parādās citi simptomi, tam būtu jāpievērš uzmanība. "Ja tu arī izjūti nogurumu vai novēro izmaiņas matos, elpas trūkumu, reiboņus vai arī pārmaiņas gremošanas sistēmā, turklāt, ļoti, ļoti salsti, tev būtu ieteicams vērsties pie sava ārsta." Raksta turpinājumā, iedvesmojoties no "Good Housekeeping", esam apkopojuši dažus iemeslus, kāpēc tu, iespējams, salsti vairāk nekā citi.

Vairogdziedzeris būtībā darbojas kā ķermeņa termostats, teic Amerikas Ģimenes ārstu Akadēmijas prezidents Gerijs Līrojs. Tas atbrīvo hormonus, kas regulē ķermeņa vielmaiņu, temperatūru un citas funkcijas, tomēr tas ne vienmēr darbojas tā, kā vajadzētu. Kad vairogdziedzeris nav sevišķi aktīvs, ko dēvē par hipotireozi, tas nesaražo pietiekami daudz ķermenim nepieciešamo hormonu, kas var padarīt tevi jutīgāku pret aukstumu. "Tas ir tāpat kā izslēgt termostatu – ķermeņa vielmaiņa palēninās," viņš stāsta.

Kā uzzināt, vai hipotireoze izraisa tavus aukstuma viļņus? Līrojs mudina pievērst uzmanību citiem simptomiem, kas parādās paralēli. "Vai pamani, ka āda šķiet sausa? Varbūt tu arī pieņemies svarā? Ja ir vairogdziedzera problēmas, var arīdzan veidoties aizcietējums un ārkārtējs nogurums, kā arī bieži novēro matu izkrišanu. Ja salšanai papildus novēro arī šīs kaites, tad, iespējams, ir laiks pārbaudīt savu vairogdziedzeri!"

Anēmija ir viena no visbiežāk sastopamajām asins saslimšanām, kas ietekmē miljoniem cilvēku. Saslimšana veidojas tad, ja organismam trūkst pietiekami daudz veselīgu sarkano asins šūnu, kas orgānos nogādā skābekli. Kad orgānos trūkst skābekļa, biežāk nākas salt, it īpaši ekstremitātēs, skaidro uztura speciāliste Stefānija Seisosa. Dzelzs deficīts ir visizplatītākais anēmijas cēlonis, un to var risināt pavisam vienkārši – uzturā vairāk jāiekļauj produkti ar augstu dzelzs saturu. Seisosa iesaka ēdienkartei pievienot, piemēram, sarkano gaļu vai vēžveidīgos ūdens dzīvniekus, spinātus, pupiņas un riekstus. Lai organisms varētu labāk absorbēt dzelzi, neaizmirsti tos ēst savienojumā ar C vitamīnu, kas atrodams citrusaugļos vai tomātos.

Ja tev ir aizdomas, ka, iespējams, slimo ar anēmiju, lūdz savu ārstu norīkot tevi uz pilnām asins analīzēm. Lielāks risks saslimt ar anēmiju ir sievietēm – menstruāciju un dzemdību dēļ –, kā arī cilvēkiem, kuri lieto medikamentus, kas šķidrina asinis, veģetāriešiem un cilvēkiem, kas ir vecāki par 65 gadiem. Lai gan uzturam ir liela nozīme, anēmiju var izraisīt arīdzan citi medicīniski apstākļi, piemēram, nieru slimības.

Ja tavā organismā ir zems B12, B9 vai C vitamīna līmenis, iespējams, tev ir vitamīnu deficīta anēmija, kas arīdzan var tev padarīt jutīgu pret aukstumu. Vitamīnu trūkums rodas tad, ja uzturā neiekļauj pietiekami daudz pārtikas, kas satur šīs barības vielas, vai arī tad, ja organisms nespēj absorbēt vai pārstrādāt vitamīnus. Tieši tāpēc ir būtiski rūpīgi sekot līdzi savam uzturam, jo, lai attīstītos vitamīnu deficīts, ir jāpaiet vairākiem mēnešiem vai pat gadam.

Vērtīgi B12 avoti ir, piemēram, sarkanā gaļa, olas, piens un citi. B9 vitamīns, kas pazīstams arī kā folāts, ir atrodams augļos un lapu zaļumos, savukārt citrusaugļi un tomāti, kā jau rakstījām iepriekš, satur gana daudz C vitamīna. Ja noskaidro, ka tev ir kādu vitamīnu iztrūkums, dodies pie sava ģimenes ārsta vai uztura speciālista, kurš labāk pastāstīs, kā tieši risināt šo problēmu.

Aukstas rokas un kājas dažkārt ir blakusparādība kādiem medikamentiem, piemēram, beta blokatoriem, ko lieto sirds problēmu ārstēšanai. Šādi medikamenti strādā, palēninot sirdsdarbības ātrumu, lai sirds nepumpētu pārāk stipri un reaģētu uz adrenalīnu un citiem stresa hormoniem. Palēninātais ātrums var izraisīt salšanu, kā arī reiboni, nogurumu un sliktu dūšu. Ja lieto kādus medikamentus un novēro dīvainas blakusparādības, vienmēr konsultējies ar savu ārstu.

Vai taviem pirkstiem kādreiz kļūst tik auksti, ka tie kļūst zili un notirpuši? Iespējams, pie vainas ir Reino sindroms. Tā ir reta saslimšana, kas izraisa asinsvadu saraušanos, brīžos, kad ir auksti vai nākas izjust stresu, ierobežojot arī asins plūsmu. Asins plūsmas trūkums noteiktās ķermeņa vietās, parasti roku un kāju pirkstos, liek tiem kļūt baltiem un ziliem. Kad asinis atgriežas, tie atkal kļūst sarkani, taču var gadīties izjust tirpoņu un sāpes. Iemesli, kāpēc saslimšana rodas, nav zināmi, tomēr tas ir daudz biežāk sastopams sieviešu vidū, it īpaši starp tām, kurām šī slimība ir bijuši kādam ģimenes loceklim.