Būt blakus ir ļoti daudz. Simona par dzīvi ar multiplo sklerozi

Kopš brīža, kad Simona uzzināja par savu saslimšanu, ir pagājis aptuveni pusotrs gads. Viņa teic, ka to dienu atceras ļoti labi. Ceļš līdz diagnozei sievietei vilkās vairākus mēnešus. Simonai bija simptomātika, kas aizveda viņu līdz magnētiskās rezonanses izmeklējumiem. "Izmeklējuma vidū speciāliste mani izvilka laukā un ievadīja kontrastvielu. Viņas attieksme izmainījās, pēkšņi kļuva ļoti jauka. Es izgāju no kabineta un, atceros, zvanīju mammai un teicu: "Man liekas, ka viņi tur kaut ko ieraudzīja." Tad mēs pasmējāmies, ka man ir paranoja – cilvēks laipni izturas, tāpēc uzreiz šķiet, ka kaut kas nav kārtībā," viņa stāsta.

Pagāja divas nedēļas, līdz sievietei bija iespēja izlasīt izmeklējuma aprakstu, kur ārsta slēdziens bija – "jādomā par centrālās nervu sistēmas (CNS) demielinizējošu saslimšanu". "Pagāja kāds brīdis, līdz es saņēmos "Google" sameklēt, ko tas nozīmē. Izrādās, ka CNS demielinizējošas saslimšanas ir trīs, viena no tām ir multiplā skleroze. To izlasot, sapratu, ka tas ir stāsts par mani, jo kādu gadu, pusotru pirms tam man bija saasinājums un es biju pie neiroloģes, kura minēja to kā variantu," sieviete atklāj. Tobrīd gan viņa nenoticēja ārstes minējumam, jo neiroloģe vairāk pievērsās jautājumam, kam nebija nekādas saistības ar Simonas veselības problēmām, – kāpēc sievietei nav bērnu.