Deviņi iemesli, kāpēc locītavās rodas nepārejošas sāpes  (1)

Kāpēc tas ir svarīgi? Lai arī tas nav ļoti bieži sastopami, var būt gadījumi, kur locītavu sāpes signalizē par nopietnākām veselības problēmām, piemēram, kādu autoimūno slimību, skaidrots portālā ''Prevention''. Bet nevajag uzreiz celt paniku, jo tomēr lielākajā daļā gadījumu pie vainas ir bieži sastopamas problēmas. Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar dažādiem locītavu sāpju izraisītājiem, sākot ar biežāk sastopamajiem un beidzot ar retākajiem.

Locītavas ir tevi atbalstījušas visu tavu mūžu, un laika gaitā tas var kļūt pat ļoti grūti, it īpaši, ja runa ir par svaru nesošajām locītavām, piemēram, ceļgaliem un gurniem, stāsta Maikls B. Gerhards, sporta medicīnas speciālists un ortopēdiskais ķirurgs. Arī skrimšļi ar laiku nolietojas, viņš piebilst.

''Locītavu sāpes ir ļoti izplatītas novecojot,'' saka Gerhards. ''Ja lielākajai daļai no mums ir paveicies dzīvot pietiekami ilgi, visticamāk, mums attīstīsies kāda veida locītavu sāpes.'' Papildus ceļgaliem un gurniem laika gaitā var attīstīties arī sāpes plecos. ''To avots bieži vien ir atkārtotas pacelšanas un pasniegšanās/pastiepšanās aktivitātes,'' stāsta Gregorijs Gasbarro, ortopēdiskais ķirurgs.

Traumas gūšana agrāk tavā dzīvē, neatkarīgi no tā, vai tā tika vai netika ārstēta, var palielināt risku, ka locītavas sāpēs arī vēlāk, atklāj Gasbarro. Ir dažādi veidi, kā tas var notikt, taču tādas problēmas kā saišu plīsums, cīpslu problēmas vai kaulu lūzums laika gaitā var izraisīt iekaisumu, papildina Gerhards. Un, pat ja ārsts var palīdzēt novērst simptomus, viņš nevar atgriezties laikā un traumu padarīt par nebijuši. ''Tātad, ja tev, piemēram, 20 gadu vecumā bija ceļa saišu plīsums, tas pēc desmit, 20 vai 30 gadiem var veicināt artrīta attīstību,'' viņš papildina.

Bursīts ir gļotsomiņas (mazs ar šķidrumu pildīts maisiņš, kas darbojas kā spilvens starp kaulu un citām kustīgām ķermeņa daļām, piemēram, muskuļiem, cīpslām un ādu) iekaisums. Bursīts var izraisīt pietūkumu un sāpes ap muskuļiem, kauliem un locītavām. Gļotsomiņas atrodas daudzās tava ķermeņa daļās, bet bursīts visbiežāk attīstās plecos, elkoņos, plaukstas locītavās, gūžās, ceļos un potītēs. ''Gļotsomiņā ir liela nervu koncentrācija, kas rada sāpes, ja ir izveidojies pietūkums un iekaisums kādas traumas dēļ,'' papildina Gasbarro.

Vairogdziedzeris ir mazs tauriņa formas dziedzeris kakla priekšpusē, kas ražo hormonus, kas savukārt kontrolē ķermeņa enerģijas izmantošanu. Šie hormoni ietekmē daudz dažādas ķermeņa funkcijas, kas ''ļauj ''ieeļļot'' tavas locītavas un muskuļus, kā arī ļauj palikt veselam,'' skaidro Gerhards. Ja tev ir hipotireoze, vairogdziedzeris nesatur pietiekami daudz hormonu. ''Tas var nelabvēlīgi ietekmēt locītavas un padarīt tevi neaizsargātākas pret locītavu diskomfortu vai traumām,'' piebilst Gerhards.

Reimatoīdais artrīts (RA) citādāks nekā locītavu nolietojuma veida (osteoartrīta), kas parasti attīstās novecojot. RA ir autoimūns traucējums, no kura visvairāk cieš sievietes. ''No tā cieš arī jauni cilvēki,'' uzsver Orrins Troums, reimatologs. Jutīgums, pietūkušas locītavas un stīvuma sajūtu ik rītu ir klasiski RA simptomi. Tāpat var būt jūtams nogurums, drudzis vai neizskaidrojams svara zudums.

Kaut arī ne visus locītavu sāpju cēloņus var pilnībā izārstēt, simptomus var mazināt. Kādam būs nepieciešamas antibiotikas vai citas zāles, bet citam pietiks ar pacietību un atpūtu. Pirmais solis ir sāpju gadījumā meklēt palīdzību pie ārsta, kurš tad tevi novirzīs tālāk.

Ja tu sevi savaino, iegūstot atvērtu brūci, kuru pienācīgi neapkop, ''tuvējā locītava var inficēties ar tādām baktērijām kā stafilokoks vai streptokoks,'' atklāj reimatologs Troums. Pēcāk pamanīsi intensīvu pietūkumu un sāpes brūces apkārtnē, kam var sekot drudzis un drebuļi. Ceļi ir visbiežāk skartā locītava, bet infekcija var skart arī gūžas, potītes un plaukstas locītavas. Savukārt neārstēts septiskais artrīts var izraisīt visa ķermeņa sepsi, kurai var būt pat letāls iznākums. Tāpēc arī šajā gadījumā pat tikai pie aizdomām par infekciozu artrītu dodies pie ārsta.

Olbaltumvielas ir ļoti svarīga uzturviela, kas palīdz veidot muskuļus un justies enerģiskam, bet labuma dažkārt var būt arī par daudz. ''Ja uzturā lieto par daudz olbaltumvielu, tavs ķermenis ražo daudz urīnskābes un nevar to visu izvadīt no ķermeņa,'' skaidro Luga Podesta, sporta medicīnas ārste un atjaunojošās ortopēdijas speciāliste. ''Tas izraisa spēcīgu iekaisuma reakciju.'' To sauc par podagru, un tas ir viens no sāpīgākajiem artrīta veidiem, ko iespējams piedzīvot.

Podagras simptomi, piemēram, pietūkums, apsārtums un grūti ignorējamas sāpes, parasti parādās vispirms kājas lielajā pirkstā, bet pēcāk izplatās uz citām locītavām. Tiesa, olbaltumvielu pārslodze nav vienīgais riska faktors. Pārāk daudz alkohola vai saldu dzērienu lietošana, dehidratācija vai noteiktu zāļu lietošana arī var veicināt podagras attīstību. Tāpat riska faktors ir liekais svars.

''Ērce piesūcas tavai ādai, lai sūktu asinis, bet tās galviņā var būt infekcioza baktērija, kas, nonākot asinsritē, var izraisīt Laima slimību,'' skaidro Podesta. Laima agrīnie simptomi ir nogurums, drudzis, galvassāpes un daudzos gadījumos arī sārti izsitumiem līdzīgi pleķi, kas plešas plašumā. Tiesa, ne vienmēr slimību ir viegli diagnosticēt. Savukārt, ja tā netiek ārstēta, baktērijas var izplatīties locītavās, it īpaši ceļos. Var rasties arī kakla stīvums un sāpes rokās un kājās. Tāpat laika gaitā var tikt ietekmēta sirds un nervu sistēma.

Vilkēde ir autoimūns traucējums, un, ''ja to neārstē, tas var būtiski ietekmēt visas ķermeņa locītavas,'' atklāj Troums. Cilvēkiem, kas cieš no sarkanās vilkēdes, ir pārāk aktīva imūnsistēma, kas kļūdaini dodas cīņā ar locītavām, arī ādu, asinīm, nierēm un citiem orgāniem. Papildus pietūkušām un sāpīgām locītavām var parādīties arī tauriņa formas izsitumi uz vaigiem, taču simptomi katram ir atšķirīgi. Vēl par vilkēdi varētu liecināt matu izkrišana, apgrūtināta elpošana, atmiņas traucējumi, čūlas mutē, kā arī sausas acis.

Tiesa, atceries – ja arī sev novēro kādai no uzskaitītajām kaitēm raksturīgos simptomus, nesteidz laikam pa priekšu un neveic diagnostiku sev pati! Tā vietā sazinies ar savu ārstu un sarunā vizīti, jo tikai speciālists spēs precīzi noteikt, kāda slimība skārusi (vai varbūt nemaz nav skārusi) tieši tevi, kam jau pēcāk sekos piemērota ārstēšana.